Mācītājmuiža

No ''Vēsture''
Versija 2021. gada 1. marts, plkst. 07.05, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mācītājmuiža jeb pastorāts (vc. Pastorat, Pfarrhof) - muižu kategorija Centrālajā un Austrumeiropā jaunajos laikos, luterāņu zemēs (katoliskajos apgabalos to dēvēja par plebāniju - no plebāns) - saimniecības zeme ar dzīvojamo ēku un palīgēkām, kas tika piešķirts mācītājam lietošanā iztikas līdzekļu gūšanai, virsīpašuma tiesībām paliekot augstākai reliģiskai iestādei vai baznīcas draudzei.

Mācītājam pār to bija personiskas muižnieka tiesības, administratīvā un tiesu vara, tiesības ievākt no zemniekiem nodevas, pieprasīt klaušas, bet tas nevarēja šo muižu mantot, mainīt, pārdot, ieķīlāt utt.

Latvijas teritorijā mācītājmuižas bija dažāda lieluma, atkarībā no draudzes turīguma, parasti 0,25-3,75 arklu platībā, bet Vidzemē līdz pat 1285 desetīnām zemes ar 2-10 zemnieku sētām. Dzimtbūšanas laikā mācītājmuižas zemi apstrādāja mācītāja pagasta zemnieki, bet, kur tāda nebija, strādniekus sūtīja draudze. Vēlāk bija jāalgo strādniekus. Latvijas Agrārreformas laikā mācītājmuižu zemes maksimālo platību ierobežoja līdz 50 ha, ko mācītājs visbiežāk iznomāja.

Skat. arī: muiža, latifundija, pusmuiža, kroņa muiža, dzimtmuiža, dienesta muiža, patrimoniālā muiža, apanāžas muiža, muižu redukcija Vidzemē, vidma

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 222., lpp.

Resursi internetā par šo tēmu