Atšķirības starp "Mītava" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mītava''' (vāc. ''Mitau'', mūsdienu '''Jelgava''') - [[miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana. Saskaita 9948 iedzīvotājus, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.  
+
'''Mītava''' (vāc. ''Mitau'', mūsdienu '''Jelgava''') - [[miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.  
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. marts, plkst. 18.30

Mītava (vāc. Mitau, mūsdienu Jelgava) - miests, pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā hercogs Fridrihs piešķīra Mītavai Kurzemes un Zemgales hercogistes rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.

Resursi internetā par šo tēmu