Atšķirības starp "Maideli" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[Attēls:Maydell_von_und_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni fon un Maideli]]
 
[[Attēls:Maydell_von_und_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni fon un Maideli]]
 
[[Attēls:Maydell Baron Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Maideli]]
 
[[Attēls:Maydell Baron Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Maideli]]
−
baroni '''Maideli''' (''Baron Maydell'', kr. ''бароны фон Майдель'') – [[senprūši|senprūšu]] izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās, Vācijā. Dzimtas aizsācējs bijis senprūšu vadonis Maidels (''Maidelo''), kurš 1255. gadā kristījies un kļuvis par [[vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasali. 1484. gadā Heinrihs Maidels saņēmis lēni Igaunijā, liekot pamatus dzimtas Baltijas līnijām. 1729. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes (1841. gadā - dzimtas Dungdagas līnija: ''Maydell a. d. Haus Dondangen''), 1746. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1865. gadādzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu un ģerboni apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]. Dzimta bija visai daudzskaitlīga un sadalījusies vairākās līnijās jeb namos.
+
baroni '''Maideli''' (''Baron Maydell'', kr. ''бароны фон Майдель'') – [[senprūši|senprūšu]] izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] un Ziemeļigaunijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās un Vācijā. F. Gauhe 1717. gadā rakstīja, ka brīvkungu fon Maidelu dzimta cēlusies no prūšu dižciltīgā Maidelo, kura tēvs Tirsko 1255. gadā atdeva kristiešiem Vēlavas pili - kristījies un kļuvis par [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasali. Tāpat tika rakstīts 1774.–-1776. gadā izdotajā dižciltīgo leksikonā. Arī 1868. gadā izdotās dzimtas vēstures autors Karls fon Maidels atzina teiku par Maidelo kā ciltstēvu par iespējamu.
 +
 
 +
Ziemeļigaunijā dižciltīgo Maidelu (''Maydalae'') [[muiža]] Virā minēta jau "Liber Census Daniae" ap 1240. gadu. Nākamreiz Maideli kā muižu īpašnieki Viras zemē minēti 1389. gadā – Hinrihs Maidels, un 1410. gadā – Hanss Maidels. 1729. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes (1841. gadā - dzimtas Dungdagas līnija: ''Maydell a. d. Haus Dondangen''), 1746. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1865. gadādzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu un ģerboni apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]. Dzimta bija visai daudzskaitlīga un sadalījusies vairākās līnijās jeb namos.
  
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jūras kapteinis Spānijas kara flotē, Zviedrijas kara flotes admirālis, diplomāts Dionīsijs fon Maidels (?-1600); Piltenes apgabala [[stārasts]] Hermanis fon Maidels; Zviedrijas infantērijas ģenerālis Georgs fon Maidels (''Georg Johan fon Maidel'', 1648-1710); Zviedrijas karaļa gvardes kapteinis Ernsts Gustavs fon Maidels (?-1754); Krievijas armijas infantērijas ģenerālis, Petropavlovskas cietokšņa komandants barons Georgs Benedikts Heinrihs fon Maidels (kr. ''Егор Иванович Майдель'', 1817-1881); kontradmirālis Georgs fon Maidels (kr. ''Майдель, Григорий Густавович'', 1821-1876); antropologs un ģeogrāfs Gerhards fon Maidels (''Gerhard Baron von Maydell'', 1835-1894); flotes ģenerālmajors, ģeogrāfs un jaunu zemju atklājējs Eduards fon Maidels (kr. ''Майдель, Эдуард Владимирович'', 1842-1918); gleznotājs Fridrihs Ludvigs fon Maidels (''Friedrich Ludwig von Maydell'', 1795-1846); gleznotājs Ernsts fon Maidels (''Ernst Baron von Maydell'', 1888-1960); [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] virsleitnants, arhitekts [[Maidels Arnolds fon|Arnolds fon Maidels]] (1843-1946); jurists un tiesībzinātnieks Dr. Iur. Bernts fon Maidels (''Bernd Baron Baron von Maydell'', 1934-).
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jūras kapteinis Spānijas kara flotē, Zviedrijas kara flotes admirālis, diplomāts Dionīsijs fon Maidels (?-1600); Piltenes apgabala [[stārasts]] Hermanis fon Maidels; Zviedrijas infantērijas ģenerālis Georgs fon Maidels (''Georg Johan fon Maidel'', 1648-1710); Zviedrijas karaļa gvardes kapteinis Ernsts Gustavs fon Maidels (?-1754); Krievijas armijas infantērijas ģenerālis, Petropavlovskas cietokšņa komandants barons Georgs Benedikts Heinrihs fon Maidels (kr. ''Егор Иванович Майдель'', 1817-1881); kontradmirālis Georgs fon Maidels (kr. ''Майдель, Григорий Густавович'', 1821-1876); antropologs un ģeogrāfs Gerhards fon Maidels (''Gerhard Baron von Maydell'', 1835-1894); flotes ģenerālmajors, ģeogrāfs un jaunu zemju atklājējs Eduards fon Maidels (kr. ''Майдель, Эдуард Владимирович'', 1842-1918); gleznotājs Fridrihs Ludvigs fon Maidels (''Friedrich Ludwig von Maydell'', 1795-1846); gleznotājs Ernsts fon Maidels (''Ernst Baron von Maydell'', 1888-1960); [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] virsleitnants, arhitekts [[Maidels Arnolds fon|Arnolds fon Maidels]] (1843-1946); jurists un tiesībzinātnieks Dr. Iur. Bernts fon Maidels (''Bernd Baron Baron von Maydell'', 1934-).

Versija, kas saglabāta 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 17.44

baroni Maideli
baroni fon un Maideli
baroni Maideli

baroni Maideli (Baron Maydell, kr. бароны фон Майдель) – senprūšu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Piltenes apgabalā un Ziemeļigaunijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās un Vācijā. F. Gauhe 1717. gadā rakstīja, ka brīvkungu fon Maidelu dzimta cēlusies no prūšu dižciltīgā Maidelo, kura tēvs Tirsko 1255. gadā atdeva kristiešiem Vēlavas pili - kristījies un kļuvis par Vācu ordeņa vasali. Tāpat tika rakstīts 1774.–-1776. gadā izdotajā dižciltīgo leksikonā. Arī 1868. gadā izdotās dzimtas vēstures autors Karls fon Maidels atzina teiku par Maidelo kā ciltstēvu par iespējamu.

Ziemeļigaunijā dižciltīgo Maidelu (Maydalae) muiža Virā minēta jau "Liber Census Daniae" ap 1240. gadu. Nākamreiz Maideli kā muižu īpašnieki Viras zemē minēti 1389. gadā – Hinrihs Maidels, un 1410. gadā – Hanss Maidels. 1729. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes (1841. gadā - dzimtas Dungdagas līnija: Maydell a. d. Haus Dondangen), 1746. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1865. gadādzimtas tiesības uz barona titulu un ģerboni apstiprināja Krievijas impērijas Senāts. Dzimta bija visai daudzskaitlīga un sadalījusies vairākās līnijās jeb namos.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jūras kapteinis Spānijas kara flotē, Zviedrijas kara flotes admirālis, diplomāts Dionīsijs fon Maidels (?-1600); Piltenes apgabala stārasts Hermanis fon Maidels; Zviedrijas infantērijas ģenerālis Georgs fon Maidels (Georg Johan fon Maidel, 1648-1710); Zviedrijas karaļa gvardes kapteinis Ernsts Gustavs fon Maidels (?-1754); Krievijas armijas infantērijas ģenerālis, Petropavlovskas cietokšņa komandants barons Georgs Benedikts Heinrihs fon Maidels (kr. Егор Иванович Майдель, 1817-1881); kontradmirālis Georgs fon Maidels (kr. Майдель, Григорий Густавович, 1821-1876); antropologs un ģeogrāfs Gerhards fon Maidels (Gerhard Baron von Maydell, 1835-1894); flotes ģenerālmajors, ģeogrāfs un jaunu zemju atklājējs Eduards fon Maidels (kr. Майдель, Эдуард Владимирович, 1842-1918); gleznotājs Fridrihs Ludvigs fon Maidels (Friedrich Ludwig von Maydell, 1795-1846); gleznotājs Ernsts fon Maidels (Ernst Baron von Maydell, 1888-1960); Latvijas zemessardzes virsleitnants, arhitekts Arnolds fon Maidels (1843-1946); jurists un tiesībzinātnieks Dr. Iur. Bernts fon Maidels (Bernd Baron Baron von Maydell, 1934-).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Mārcienas (Martzen), Pūnes, Cīravas (Zierau), Ādamu (Schwarzbeckshof), Dundagas (Dondangen) u.c. muižas, kā arī daudzstāvu īres nami Rīgā (mūsd. Ausekļa ielā 4 un 6a).

  • Gvido fon Maidels (1918)

LIteratūra par šo tēmu

  • Zvirgzdiņš, I. Rīgas Politehniskā institūta 1913. gada absolvents Arnolds Maidels un Latvijas pilsētu plānošana. // Humanitārās un sociālās zinātnes (RTU Zinātniskie raksti). Nr.19, 2012, 20.-24.lpp. ISSN 1407-9291
  • Bogdan Baron von Maydell. Das freiherrliche Geschlecht von Maydell. 1. Fortsetzung 1868–1894 - Reval 1895
  • Eduard u. Kurt Baron von Maydell. Das freiherrliche Geschlecht von Maydell. 2. Fortsetzung 1895–1978 - Tostedt und Bonn 1979
  • Julius Graf von Oeynhausen. Die von Maydell im Hannoverschen. // Der Deutsche Herold VIII. Jg., Berlin 1877, S. 143–144
  • Wilhelm Baron von Wrangell. Die Estländische Ritterschaft, ihre Ritterschaftshauptmänner und Landräte. - C.A. Starke Verlag: Limburg/Lahn, 1967
  • August Hirsch. Maydell, Peter von. // Allgemeine Deutsche Biographie (ADB). Band 21 - Duncker & Humblot, Leipzig, 1885

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Maideli&oldid=71249"