Atšķirības starp "Manteifeli-Scēges" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Manteifeli-Scēges]]
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Manteifeli-Scēges]]
 
[[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi Manteifeli]]
 
[[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi Manteifeli]]
baroni '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'') un grāfi '''fon Manteifeli''' (''von Mannteuffel'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III [[Barons|barona]] titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. Dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:
+
baroni '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'', kr. ''Цеге фон Мантейфели'') un grāfi '''fon Manteifeli''' (''von Mannteuffel'', kr. ''фон Мантейфели'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Polijā, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III [[Barons|barona]] titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem). Dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:
* Kurzemes, Kazdangas baronu līnija
+
* Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija
 
* Vidzemes grāfu līnija
 
* Vidzemes grāfu līnija
 
* Igaunijas baronu līnija
 
* Igaunijas baronu līnija
 
* Sāmsalas baronu līnija
 
* Sāmsalas baronu līnija
  
1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem)
+
[[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas Latvijā]] gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, dzimta bija spiesta pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā.
  
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970).
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970).
 +
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (''Katzdangen''), Blendenes (''Blendinen''), Valātes (''Wallaten''), Vecdrogas (''Alt-Drogen''), Lieldrogas (''Groß-Drogen''), Ķikures (''Kikkurn''), Pūņu (''Puhnen''), Vecpils (''Oldenburg''), Cildu (''Zilden''), Pērbones (''Perbohnen'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 08.54

baroni Manteifeli-Scēges
grāfi Manteifeli

baroni Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge, kr. Цеге фон Мантейфели) un grāfi fon Manteifeli (von Mannteuffel, kr. фон Мантейфели) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Polijā, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem). Dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:

  • Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija
  • Vidzemes grāfu līnija
  • Igaunijas baronu līnija
  • Sāmsalas baronu līnija

Agrārreformas Latvijā gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, dzimta bija spiesta pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas kambarkungs, Kurzemes oberburggrāfs Alfreds fon Scēge (Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge, 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs Peters fon Manteifels (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (Gotthard Johann Graf Manteuffel, kr. Иван Васильевич Мантейфель, 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (Nikolai Zoege von Manteuffel, kr. Николай Максимович Цёге фон Мантейфель, 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (Werner Maximilian Zoege von Manteuffel 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons Karls fon Manteifels (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (Tadeusz von Manteuffel-Szoege, 1902–1970).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (Katzdangen), Blendenes (Blendinen), Valātes (Wallaten), Vecdrogas (Alt-Drogen), Lieldrogas (Groß-Drogen), Ķikures (Kikkurn), Pūņu (Puhnen), Vecpils (Oldenburg), Cildu (Zilden), Pērbones (Perbohnen) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu