Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | barons '''Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge''' (''Manteuffel | + | barons '''Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul von Manteuffel gen. Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. |
Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.). 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas ulānu pulku Ansbahā. Karoja rietumu un austrumu frontē, 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā. | Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.). 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas ulānu pulku Ansbahā. Karoja rietumu un austrumu frontē, 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā. | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. marts, plkst. 16.06
barons Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge (Hans Joachim Paul von Manteuffel gen. Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1894.–1919.) - virsnieks.
Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.). 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas ulānu pulku Ansbahā. Karoja rietumu un austrumu frontē, 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā.
