Atšķirības starp "Manteifels Karls fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
[[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.  
+
[[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, literāts.  
  
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā, Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandras Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzlzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā, rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā padevies gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē. Miris 1948. gada 4. martā.
+
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (''Schloss Gaicken''), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. Aizrāvās ar liberālisma idejām un veica demokrātiskus pārkārtojumus muižā, labprāt atbalstīja māksliniekus, vasarās Kazdangas kungu mājā dzīvoja un viņa viesmīlību baudīja latviešu gleznotāji Jānis Valters un Vilhelms Purvītis, kā arī lietuviešu gleznotājs Petrs Kalpakas. Kungu māju interjeru greznojušas daudzas mākslinieku gleznas un sarkankoka mēbeles, ievērojama mākslas darbu kolekcija un viena no leilākajām privātajām bibliotēkām Baltijā. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Kazdangas pils tika nodedzināta, bojā gāja lielākā daļa iekštelpu apdares un iekārtojuma, iznīcinātas gadsimtiem krātās kultūras vērtības. Pils nodedzināšana liberālajam baronam Karlam bija ne tik daudz materiāls, cik morāls trieciens, kas pilnībā iznīcināja viņa līdzšinējos uzskatus un attieksmi pret kazdandzniekiem un latviešiem kopumā. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.
 +
 
 +
==== Bibliogrāfija ====
 +
 
 +
* Deutschland und der Osten. - München-Berlin 1921.
 +
* [http://www.roots-saknes.lv/Ethnicities/Germans/Manteuffel/KfvManteufel1.htm Meine Siedlungsarbeit in Kurland. - 1941]
 +
* Erlebte Lieder. - 1934.
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [https://portal.dnb.de/opac.htm?method=simpleSearch&query=116736054 Literatur von und über Carl Baron Manteuffel-Szoege im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.bbl-digital.de/eintrag/Manteuffel-gen.-Zoege-Karl-Wilhelm-Bar.-v.-1872-1948/ Karl Wilhelm Bar. v. Manteuffel gen. Zoege - Baltisches Biographisches Lexikon]
  
 
[[Kategorija:M]]
 
[[Kategorija:M]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 23. augusts, plkst. 09.26

Manteuffel-Szoege Wappen.png

barons Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge (Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, virsnieks, literāts.

Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (Schloss Gaicken), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. Aizrāvās ar liberālisma idejām un veica demokrātiskus pārkārtojumus muižā, labprāt atbalstīja māksliniekus, vasarās Kazdangas kungu mājā dzīvoja un viņa viesmīlību baudīja latviešu gleznotāji Jānis Valters un Vilhelms Purvītis, kā arī lietuviešu gleznotājs Petrs Kalpakas. Kungu māju interjeru greznojušas daudzas mākslinieku gleznas un sarkankoka mēbeles, ievērojama mākslas darbu kolekcija un viena no leilākajām privātajām bibliotēkām Baltijā. 1905. gada revolūcijas laikā Kazdangas pils tika nodedzināta, bojā gāja lielākā daļa iekštelpu apdares un iekārtojuma, iznīcinātas gadsimtiem krātās kultūras vērtības. Pils nodedzināšana liberālajam baronam Karlam bija ne tik daudz materiāls, cik morāls trieciens, kas pilnībā iznīcināja viņa līdzšinējos uzskatus un attieksmi pret kazdandzniekiem un latviešiem kopumā. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja Dzelzs divīzijā. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā ritmeistars. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.

Bibliogrāfija

Resursi internetā par šo tēmu