Atšķirības starp "Manufaktūra" versijām
m |
m |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/l.pl?word=manufaktûra&pos=366516 Manufaktūra // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca] | * [http://www.latvianforyou.com/cgi-bin/l.pl?word=manufaktûra&pos=366516 Manufaktūra // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article073529.html Мануфактура // Значение слова "Мануфактура" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://slovari.yandex.ru/~книги/Словарь%20изобразительного%20искусства/Мануфактура/ Мануфактура // Новый энциклопедический словарь изобразительного искусства] | ||
| + | * [http://mirslovarei.com/content_his/krepostnye-manufaktury-2825.html Крепостные Мануфактуры // Исторический словарь] | ||
* [http://www.esperanto.mv.ru/Marksismo/Kapital1/kapital1-12.html Разделение труда и мануфактура // 12 глава, Маркс K. Капитал.] | * [http://www.esperanto.mv.ru/Marksismo/Kapital1/kapital1-12.html Разделение труда и мануфактура // 12 глава, Маркс K. Капитал.] | ||
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | [[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. februāris, plkst. 21.06
Manufaktūra (jaunlat. manufactura, no lat. manus - "roka" + facere - "izgatavošana") - amatnieku koorperācija, ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir roku darbs.
Manufaktūru ražošanas princips bija visai attīstīts jau Senajā Grieķijā un Senajā Romā, taču Rietumeiropā agrajos viduslaikos panīka un no jauna atdzima XIV-XV gs. Itālijā. No turienes turpmākajā gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu un līdz XVIII gs. bija dominējošā ražošanas forma tekstilrūpniecībā, papīra un stikla ražošanā, metālapstrādē, kuģubūvē u.c. nozarēs. Latvijas teritorijā pirmās manufaktūras administratīvā kārtā izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes zemēs, no kurām lielākās bija kuģu būvētava Ventspilī, dzelzs lietuves Baldonē un Engurē, linu austuve Skrundā (gs. beigās hercogistē bija ap 70 manufaktūras.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.
- Joachim Kermann. Die Manufakturen im Rheinland 1750–1830. // Rheinisches Archiv. Band 82 - Röhrscheid: Bonn, 1972, ISBN 3-7928-0319-4
- Arnulf Siebeneicker. Offizianten und Ouvriers : Sozialgeschichte der Königlichen Porzellan-Manufaktur und der Königlichen Gesundheitsgeschirr-Manufaktur in Berlin 1763 - 1880. - Gruyter: Berlin, 2001, ISBN 3-11-017158-9
- Rolf Straubel: Kaufleute und Manufakturunternehmer. Eine empirische Untersuchung über die sozialen Träger von Handel und Grossgewerbe in den mittleren preussischen Provinzen (1763 bis 1815). // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, Beiheft 122 - Steiner: Stuttgart, 1995, ISBN 3-515-06714-0
- 2. Zukunftsforum Deutsche Manufakturen : Manufakturen & Berater [Dokumentation]. - Deutsche Manufakturen: Bremen, 2011, ISBN 978-3-981473-21-6
