Atšķirības starp "Manufaktūra" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Manufaktūra''' (jaunlat. ''manufactura'', no lat. ''manus'' - "roka" + ''facere'' - "izgatavošana") - amatnieku koorperācija, ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir roku darbs.  
+
'''Manufaktūra''' (jaunlat. ''manufactura'', no lat. ''manus'' - "roka" + ''facere'' - "izgatavošana") - amatnieku ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir roku darbs.  
  
 
Manufaktūru ražošanas princips bija visai attīstīts jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]], taču Rietumeiropā agrajos viduslaikos panīka un no jauna atdzima XIV-XV gs. Itālijā. No turienes turpmākajā gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu un līdz XVIII gs. bija dominējošā ražošanas forma tekstilrūpniecībā, papīra un stikla ražošanā, metālapstrādē, kuģubūvē u.c. nozarēs. Latvijas teritorijā pirmās manufaktūras administratīvā kārtā izveidoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s zemēs, no kurām lielākās bija kuģu būvētava Ventspilī, dzelzs lietuves Baldonē un Engurē, linu austuve Skrundā (gs. beigās hercogistē bija ap 70 manufaktūras).
 
Manufaktūru ražošanas princips bija visai attīstīts jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]], taču Rietumeiropā agrajos viduslaikos panīka un no jauna atdzima XIV-XV gs. Itālijā. No turienes turpmākajā gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu un līdz XVIII gs. bija dominējošā ražošanas forma tekstilrūpniecībā, papīra un stikla ražošanā, metālapstrādē, kuģubūvē u.c. nozarēs. Latvijas teritorijā pirmās manufaktūras administratīvā kārtā izveidoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s zemēs, no kurām lielākās bija kuģu būvētava Ventspilī, dzelzs lietuves Baldonē un Engurē, linu austuve Skrundā (gs. beigās hercogistē bija ap 70 manufaktūras).

Versija, kas saglabāta 2014. gada 28. janvāris, plkst. 08.25

Manufaktūra (jaunlat. manufactura, no lat. manus - "roka" + facere - "izgatavošana") - amatnieku ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir roku darbs.

Manufaktūru ražošanas princips bija visai attīstīts jau Senajā Grieķijā un Senajā Romā, taču Rietumeiropā agrajos viduslaikos panīka un no jauna atdzima XIV-XV gs. Itālijā. No turienes turpmākajā gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu un līdz XVIII gs. bija dominējošā ražošanas forma tekstilrūpniecībā, papīra un stikla ražošanā, metālapstrādē, kuģubūvē u.c. nozarēs. Latvijas teritorijā pirmās manufaktūras administratīvā kārtā izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes zemēs, no kurām lielākās bija kuģu būvētava Ventspilī, dzelzs lietuves Baldonē un Engurē, linu austuve Skrundā (gs. beigās hercogistē bija ap 70 manufaktūras).

Skat. arī: cunfte, fabrika

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.
  • Jakovļeva Mārīte. Kurzemes hercogu dzelzsmanufaktūras. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.4., 29.-48. lpp.
  • Jenšs J. Kapitālistiskā manufaktūra Vidzemē XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta sākumā. - Rīga, 1951

  • Joachim Kermann. Die Manufakturen im Rheinland 1750–1830. // Rheinisches Archiv. Band 82 - Röhrscheid: Bonn, 1972, ISBN 3-7928-0319-4
  • Arnulf Siebeneicker. Offizianten und Ouvriers : Sozialgeschichte der Königlichen Porzellan-Manufaktur und der Königlichen Gesundheitsgeschirr-Manufaktur in Berlin 1763 - 1880. - Gruyter: Berlin, 2001, ISBN 3-11-017158-9
  • Rolf Straubel: Kaufleute und Manufakturunternehmer. Eine empirische Untersuchung über die sozialen Träger von Handel und Grossgewerbe in den mittleren preussischen Provinzen (1763 bis 1815). // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, Beiheft 122 - Steiner: Stuttgart, 1995, ISBN 3-515-06714-0
  • 2. Zukunftsforum Deutsche Manufakturen : Manufakturen & Berater [Dokumentation]. - Deutsche Manufakturen: Bremen, 2011, ISBN 978-3-981473-21-6

Resursi internetā par šo tēmu