Atšķirības starp "Marksisms-ļeņinisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Marksisms-ļeņinisms''' jeb vienkārši '''ļeņinisms''' (kr. ''марксизм-ленинизм'') - [[PSRS]] oficiālā ideoloģija, [[Ļeņins|Ļeņina]] u.c. [[Boļševiki|boļševiku]] partijas ideologu izveidotais [[Marksisms|marksisma]] traktējums, kas no klasiskā marksisma atšķīrās jau tik ievērojami, ka to sāka apzīmēt šādi. Leģitimizācija tika pamatota, atsaucoties uz Ļeņina kā neapstrīdamas un dogmatiskas autoritātes vārdu, kas arī noteica šīs ideoloģijas nosaukumu. Tika postulēts, ka ''marksisma-ļeņinisma'' koncepcija "ir visspēcīga, tāpēc ka tā ir pareiza". Pamatakcents tika likts uz Ļeņina tēzi, ka [[Markss Kārlis|K.Marksa]] mācību jāpārveido tā, lai "ne vien vareizi izskaidrotu pasauli, bet to arī pārveidotu". Mācības ideoloģiskais kodols tika prezentēts kā [[zinātniskais komunisms]], kas tika atzīts par ''marksisma-ļeņinisma'' svarīgāko sastāvdaļu. Jauna traktējuma nepieciešamība tika pamatota ar to, ka XX gs. sākumā esot sācies jauns vēstures laikmets, izvirzot jaunus teorijas un prakses jautājumus. Ļeņins, selektīvi par pamatu ņemot Marksa mācību, izveidoja koncepciju par [[Kapitālisms|kapitālistiskā]] ražošanas veida [[Imperiālisms|imperiālistisko stadiju]]. Izveidoja [[Sociālistiska revolūcija|sociālistiskās revolūcijas]] teoriju, izvirzot ideju, ka šādai revolūcijai vispirms jāuzvarot vienā valstī, bet tad ķēdes reakcijā tā izplatīsies apkārtējās zemēs, līdz pārņemšot visu pasauli (ko Staļina vadībā koriģēja: pie nosacījuma, ka valsts strauji attīsta savu industriālo potenciālu, lai spētu izturēt pārējās pasaules spiedienu un vajadzības gadījumā – aizstāvēties). Tālāk ''marksisms-ļeņinisms'' tika daudzkārt koriģēts, ņemot vērā reālo pieredzi PSRS iekš- un ārpolitikā, to noformulējot kārtējo [[PSKP]] kongresu lēmumos un PSKP programmā. Pakāpeniski tika izveidota visas dzīves sfēras - ētiku, morāli, politiku, ekonomiku, zinātni, kultūru, sadzīvi, privāto dzīvi, - aptveroša un regulējoša ideoloģija, kurai tika pakļauta sabiedrība PSRS un tās satelītvalstīs XX gs. otrajā pusē (līdz pat PSRS sabrukumam 90. gadu sākumā). Kā speciāls kurss ''marksisms-ļeņinisms'' bija obligāts mācību priekšmets jebkurā augstskolā, jebkurā specialitātē studējošajam. | + | '''Marksisms-ļeņinisms''' jeb vienkārši '''ļeņinisms''' (kr. ''марксизм-ленинизм'') - [[PSRS]] oficiālā ideoloģija, [[Ļeņins|Ļeņina]] u.c. [[Boļševiki|boļševiku]] partijas ideologu izveidotais [[Marksisms|marksisma]] traktējums, kas no klasiskā marksisma atšķīrās jau tik ievērojami, ka to sāka apzīmēt šādi. Leģitimizācija tika pamatota, atsaucoties uz Ļeņina kā neapstrīdamas un dogmatiskas autoritātes vārdu, kas arī noteica šīs ideoloģijas nosaukumu. Tika postulēts, ka ''marksisma-ļeņinisma'' koncepcija "ir visspēcīga, tāpēc ka tā ir pareiza". Pamatakcents tika likts uz Ļeņina tēzi, ka [[Markss Kārlis|K.Marksa]] mācību jāpārveido tā, lai "ne vien vareizi izskaidrotu pasauli, bet to arī pārveidotu". Mācības ideoloģiskais kodols tika prezentēts kā [[zinātniskais komunisms]], kas tika atzīts par ''marksisma-ļeņinisma'' svarīgāko sastāvdaļu. Jauna traktējuma nepieciešamība tika pamatota ar to, ka XX gs. sākumā esot sācies jauns vēstures laikmets, izvirzot jaunus teorijas un prakses jautājumus. Ļeņins, selektīvi par pamatu ņemot Marksa mācību, izveidoja koncepciju par [[Kapitālisms|kapitālistiskā]] ražošanas veida [[Imperiālisms|imperiālistisko stadiju]]. Izveidoja [[Sociālistiska revolūcija|sociālistiskās revolūcijas]] teoriju, izvirzot ideju, ka šādai revolūcijai vispirms jāuzvarot vienā valstī, bet tad ķēdes reakcijā tā izplatīsies apkārtējās zemēs, līdz pārņemšot visu pasauli (ko tālāk [[Staļins|Staļina]] vadībā koriģēja, interpretējot Ļeņina mācību: pie nosacījuma, ka valsts strauji attīsta savu industriālo potenciālu, lai spētu izturēt pārējās pasaules spiedienu un vajadzības gadījumā – aizstāvēties). Tālāk ''marksisms-ļeņinisms'' tika daudzkārt koriģēts, ņemot vērā reālo pieredzi PSRS iekš- un ārpolitikā, to noformulējot kārtējo [[PSKP]] kongresu lēmumos un PSKP programmā. Pakāpeniski tika izveidota visas dzīves sfēras - ētiku, morāli, politiku, ekonomiku, zinātni, kultūru, sadzīvi, privāto dzīvi, - aptveroša un regulējoša ideoloģija, kurai tika pakļauta sabiedrība PSRS un tās satelītvalstīs XX gs. otrajā pusē (līdz pat PSRS sabrukumam 90. gadu sākumā). Kā speciāls kurss ''marksisms-ļeņinisms'' bija obligāts mācību priekšmets jebkurā augstskolā, jebkurā specialitātē studējošajam. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. jūnijs, plkst. 14.00
Marksisms-ļeņinisms jeb vienkārši ļeņinisms (kr. марксизм-ленинизм) - PSRS oficiālā ideoloģija, Ļeņina u.c. boļševiku partijas ideologu izveidotais marksisma traktējums, kas no klasiskā marksisma atšķīrās jau tik ievērojami, ka to sāka apzīmēt šādi. Leģitimizācija tika pamatota, atsaucoties uz Ļeņina kā neapstrīdamas un dogmatiskas autoritātes vārdu, kas arī noteica šīs ideoloģijas nosaukumu. Tika postulēts, ka marksisma-ļeņinisma koncepcija "ir visspēcīga, tāpēc ka tā ir pareiza". Pamatakcents tika likts uz Ļeņina tēzi, ka K.Marksa mācību jāpārveido tā, lai "ne vien vareizi izskaidrotu pasauli, bet to arī pārveidotu". Mācības ideoloģiskais kodols tika prezentēts kā zinātniskais komunisms, kas tika atzīts par marksisma-ļeņinisma svarīgāko sastāvdaļu. Jauna traktējuma nepieciešamība tika pamatota ar to, ka XX gs. sākumā esot sācies jauns vēstures laikmets, izvirzot jaunus teorijas un prakses jautājumus. Ļeņins, selektīvi par pamatu ņemot Marksa mācību, izveidoja koncepciju par kapitālistiskā ražošanas veida imperiālistisko stadiju. Izveidoja sociālistiskās revolūcijas teoriju, izvirzot ideju, ka šādai revolūcijai vispirms jāuzvarot vienā valstī, bet tad ķēdes reakcijā tā izplatīsies apkārtējās zemēs, līdz pārņemšot visu pasauli (ko tālāk Staļina vadībā koriģēja, interpretējot Ļeņina mācību: pie nosacījuma, ka valsts strauji attīsta savu industriālo potenciālu, lai spētu izturēt pārējās pasaules spiedienu un vajadzības gadījumā – aizstāvēties). Tālāk marksisms-ļeņinisms tika daudzkārt koriģēts, ņemot vērā reālo pieredzi PSRS iekš- un ārpolitikā, to noformulējot kārtējo PSKP kongresu lēmumos un PSKP programmā. Pakāpeniski tika izveidota visas dzīves sfēras - ētiku, morāli, politiku, ekonomiku, zinātni, kultūru, sadzīvi, privāto dzīvi, - aptveroša un regulējoša ideoloģija, kurai tika pakļauta sabiedrība PSRS un tās satelītvalstīs XX gs. otrajā pusē (līdz pat PSRS sabrukumam 90. gadu sākumā). Kā speciāls kurss marksisms-ļeņinisms bija obligāts mācību priekšmets jebkurā augstskolā, jebkurā specialitātē studējošajam.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 258.-259. lpp.
