Atšķirības starp "Maskavas cariste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
29. rindiņa: 29. rindiņa:
 
'''Maskavas cariste''', '''Maskavas valsts''' jeb '''Krievijas cariste''' (kr. ''Царство Московское'', ''Московское государство'', ''Царство Русское''; vāc. ''Zarentum Russland'', angl. ''Tsardom of Russia'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1547. līdz 1721. gadam. 1547. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē (''Успенский собор'') [[Maskavas lielkņaziste]]s [[Kņazs|lielkņazs]] Joans IV svinīgi kronējās par [[Monarhs|valdnieku]] ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas [[cars]]" (''великiй государь Иоанъ, Божiею милостiю царь и великiй князь всеа Русiи, Владимирскiй, Московскiй, Новгородцкiй, Псковскiй, Резанскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Казанскiй, Астараханскiй и всеа Сибирскiе земли повелительи''). 1549.-1653. gados [[kārtu pārstāvniecība]]s [[monarhija]], kad [[Monarhs|monarha]] varu ierobežoja [[Zemes sapulce]] un [[Bajāru dome]]. Nostiprinoties [[Absolūtisms|absolūtismam]], valsts pārvalde vēl vairāk centralizējās un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars [[Pēteris I, Krievijas imperators|Pēteris I]] kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''), un kopš tā laika valsts tiek dēvēta par [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]].
 
'''Maskavas cariste''', '''Maskavas valsts''' jeb '''Krievijas cariste''' (kr. ''Царство Московское'', ''Московское государство'', ''Царство Русское''; vāc. ''Zarentum Russland'', angl. ''Tsardom of Russia'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1547. līdz 1721. gadam. 1547. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē (''Успенский собор'') [[Maskavas lielkņaziste]]s [[Kņazs|lielkņazs]] Joans IV svinīgi kronējās par [[Monarhs|valdnieku]] ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas [[cars]]" (''великiй государь Иоанъ, Божiею милостiю царь и великiй князь всеа Русiи, Владимирскiй, Московскiй, Новгородцкiй, Псковскiй, Резанскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Казанскiй, Астараханскiй и всеа Сибирскiе земли повелительи''). 1549.-1653. gados [[kārtu pārstāvniecība]]s [[monarhija]], kad [[Monarhs|monarha]] varu ierobežoja [[Zemes sapulce]] un [[Bajāru dome]]. Nostiprinoties [[Absolūtisms|absolūtismam]], valsts pārvalde vēl vairāk centralizējās un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars [[Pēteris I, Krievijas imperators|Pēteris I]] kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''), un kopš tā laika valsts tiek dēvēta par [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]].
  
Skat. arī: [[Maskavas Tiesas likumu krājums]]
+
Skat. arī: [[Maskavas Tiesas likumu krājums]], [[Zemes sapulces likumu krājums]]
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. decembris, plkst. 06.56

Московское государство
Moscoviae imperium
Moscowia seal XV.png
pastāv 1547.-1721.
pārvalde
cari
  • Joans IV Bargais, 1547.-1584.
  • Fjodors I, 1584.-1598.
  • Boriss Godunovs, 1598.-1605.
  • Fjodors II Godunovs, 1605.
  • Viltusdmitrijs I, 1605.-1606.
  • Viltusdmitrijs II, 1610.
  • Vasilijs IV Šuiskis, 1606.-1610.
  • Mihails Romanovs, 1613.-1645.
  • Pēteris I Lielais, 1682.-1721.
Moscowia growth 1300 1796.jpg

Maskavas cariste, Maskavas valsts jeb Krievijas cariste (kr. Царство Московское, Московское государство, Царство Русское; vāc. Zarentum Russland, angl. Tsardom of Russia) - valsts Austrumeiropā laikā no 1547. līdz 1721. gadam. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) Maskavas lielkņazistes lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (великiй государь Иоанъ, Божiею милостiю царь и великiй князь всеа Русiи, Владимирскiй, Московскiй, Новгородцкiй, Псковскiй, Резанскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Казанскiй, Астараханскiй и всеа Сибирскiе земли повелительи). 1549.-1653. gados kārtu pārstāvniecības monarhija, kad monarha varu ierobežoja Zemes sapulce un Bajāru dome. Nostiprinoties absolūtismam, valsts pārvalde vēl vairāk centralizējās un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский), un kopš tā laika valsts tiek dēvēta par Krievijas impēriju.

Skat. arī: Maskavas Tiesas likumu krājums, Zemes sapulces likumu krājums

Literatūra

  • Станкевич Н. О причинах постепенного возвышения Москвы. // Учен. Зап. Моск. Унив., 1834
  • Вешняков В. О причинах возвышения Московского княжества. - СПб., 1851
  • Соловьев С.М. Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. /Сочинения. - СПб., 1882
  • Полежаев П.В. Московское княжество в первой половине XIV в. - СПб., 1878
  • Забелин И.Е. Взгляд на развитие Московского единодержавия. // Истор. Вест., 1881, №№ 2, 3 и 4
  • Самоквасов Д.Я. Главнейшие моменты в госуд. развитии древней Руси и происхождение М. государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, №№ 1-3
  • Самоквасов Д.Я. Происхождение Московского государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, № 3

  • Marshall Poe. Foreign Descriptions of Muscovy. / Analytic Bibliography of Primary and Secondary Sources. - Slavica Publishers, 1995, ISBN 0-89357-262-4
  • Modernizing Muscovy: Reform and Social Change in Seventeenth Century Russia, Routledge. / Jarmo Kotilane, Marshall Poe (ed.) - 2004, ISBN 0-415-30751-1

Resursi internetā par šo tēmu