Atšķirības starp "Matriarhāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Matriarhāts''' jeb '''mātes ģints laikmets''' (no sengr. ''μήτηρ, μάτηρ, māter'' - "māte" un ''ἀρχή, arché'' - "vara"; angl. ''matriarchy'', vāc. ''Matriarchat'', kr. ''матриархат; материнский род'') - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms (laikmets) cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi ([[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]] u.c.), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, ''matriarhātu'' raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot [[grupu laulība]]i, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājuies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka ''matriarhāts'' bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru nav šādu ziņu. Mūsdienās šī teorija noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka ''matriarhāts'' kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matriacentriskas sociālās formas, kad radniecību noteica pa mātes līniju, vai sievietes sociālā loma ievērojami lielāka, nekā tradicionālajās sabiedcrībās.
+
'''Matriarhāts''', '''ginekokrātija''' (no sengr. ''γυναικοκρατία'', angl. ''gynecocracy'') jeb '''mātes ģints laikmets''' (no sengr. ''μήτηρ, μάτηρ, māter'' - "māte" un ''ἀρχή, arché'' - "vara"; angl. ''matriarchy'', vāc. ''Matriarchat'', kr. ''матриархат; материнский род'') - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms (laikmets) cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi ([[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]] u.c.), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, ''matriarhātu'' raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot [[grupu laulība]]i, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājuies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka ''matriarhāts'' bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru nav šādu ziņu. Mūsdienās šī teorija noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka ''matriarhāts'' kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matriacentriskas sociālās formas, kad radniecību noteica pa mātes līniju, vai sievietes sociālā loma ievērojami lielāka, nekā tradicionālajās sabiedcrībās.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. jūnijs, plkst. 14.26

Matriarhāts, ginekokrātija (no sengr. γυναικοκρατία, angl. gynecocracy) jeb mātes ģints laikmets (no sengr. μήτηρ, μάτηρ, māter - "māte" un ἀρχή, arché - "vara"; angl. matriarchy, vāc. Matriarchat, kr. матриархат; материнский род) - hipotētiska sociālās organizācijas forma, posms (laikmets) cilvēces attīstībā, kura pastāvēšanu pieņēma savās teorijās XIX gs beigu, XX gs. pirmās puses antropologi (Bahofens u.c.), balstoties uz aizvēstures materiālās kultūras liecībām par nozīmīgu sievietes lomu sabiedrībā. Saskaņā ar šo teoriju, matriarhātu raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot grupu laulībai, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa ģints saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājuies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. patriarhāts). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka matriarhāts bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru nav šādu ziņu. Mūsdienās šī teorija noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka matriarhāts kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matriacentriskas sociālās formas, kad radniecību noteica pa mātes līniju, vai sievietes sociālā loma ievērojami lielāka, nekā tradicionālajās sabiedcrībās.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 267. lpp.

  • Bachofen J. J. Myth, religion, and mother right // Selected writings of J. J. Bachofen - London, 1967
  • Eller C. The myth of matriarchal prehistory: why an invented past won't give women a future. - Beacon Press: Boston, 2000, ISBN 0-8070-6793-8
  • Georgoudi S. Creating a Myth of Matriarchy. // A History of Women in the West. Vol. 1. From Ancient Goddesses to Christian Saints. - Cambridge, 1992
  • Hoskins J. Matriarchy and Diarchy: Indonesian Variations on the Domestication of the Savage Woman. // Myths of Matriarchy Reconsidered. Sydney: Oceania Monograph, 33, 1988. P. 34-56
  • McKesson M. Matriarchy: freedom in bondage. - New York, 1997
  • Reed E. Women's Evolution. - New York, 1975
  • Sanday P.R. Female Power and Male Dominance. On the Origins of Sexual Inequality. - Cambridge, 1981
  • Sanday P.R. Matriarchy as a Sociocultural Form. An Old debate in a New Light. - A Paper presented at the 16th Congress of the Indo-Pacific Prehistory Association, Malaka, Malaysia, 1-7 July, 1998

  • Heide Göttner-Abendroth, Kurt Derungs. Matriarchate als herrschaftsfreie Gesellschaften. - Edition: Amalia, 1997, ISBN 3-905581-01-9
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat I. Geschichte seiner Erforschung. - Kohlhammer: Stuttgart, 1988, ISBN 3-17-009807-1
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat II.1. Stammesgesellschaften in Ostasien, Indonesien, Ozeanien. - Kohlhammer: Stuttgart, 1999, ISBN 3-17-014995-4
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat II.2. Stammesgesellschaften in Amerika, Indien, Afrika. - Kohlhammer: Stuttgart, 2000, ISBN 3-17-010568-X
  • Matriarchat in Südchina - Eine Forschungsreise zu den Mosuo. / Heide Göttner-Abendroth Hg. - Kohlhammer Verlag: Stuttgart, Berlin/Köln, 1998, ISBN 3-17-014006-X
  • Claude Meillassoux. Die wilden Früchte der Frau. - Syndikat: Frankfurt am Main, 1976, ISBN 3-8108-0010-4
  • Brigitte Röder,Juliane Hummel, Brigitta Kunz. Göttinnendämmerung. Das Matriarchat aus archäologisdcher Sicht. - DroemerKnaur: München, 1996, ISBN 3-426-26887-6
  • Beate Wagner-Hasel. Matriarchatstheorien der Altertumswissenschaft. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1992, ISBN 3-534-01496-0
  • Barbara G. Walker. Das geheime Wissen der Frauen. - DTV: Frankfurt am Main, 1993, ISBN 3-86150-006-X
  • Uwe Wesel. Der Mythos vom Matriarchat. Über Bachofens Mutterrecht und die Stellung von Frauen in frühen Gesellschaften. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1980, ISBN 3-518-07933-6

  • Морган Л.Г., Древнее общество. - Ленинград, 1934
  • Думанов Х.М., Першиц А.И. Матриархат: новый взгляд на старую проблему. // Вестник Академии наук. Т. 70. N 7. - Москва, 2000, С. 621-627

Resursi internetā par šo tēmu