Atšķirības starp "Matriarhāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Matriarhāts'''  (no sengr. ''μήτηρ, μάτηρ, māter'' - "māte" un ''ἀρχή, arché'' - "vara"; angl. ''matriarchy'', vāc. ''Matriarchat'', kr. ''матриархат''), '''ginekokrātija''' (no sengr. ''γυναικοκρατία'', angl. ''gynecocracy'') jeb '''mātes ģints laikmets''' (kr. ''материнский род'') - hipotētiska sociālās organizācijas forma cilvēces aizvēsturē, kura pastāvēšanu pieļāva 19.gs. antropologs L.H. Morgans, Lafito, [[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]]), balstoties uz liecībām par nozīmīgu sievietes lomu Ziemeļamerikas indiāņu cilšu sabiedrībā.  
+
'''Matriarhāts'''  (no sengr. ''μήτηρ, μάτηρ, māter'' - "māte" un ''ἀρχή, arché'' - "vara"; angl. ''matriarchy'', vāc. ''Matriarchat'', kr. ''матриархат''), '''ginekokrātija''' (no sengr. ''γυναικοκρατία'', angl. ''gynecocracy'') jeb '''mātes ģints laikmets''' (kr. ''материнский род'') - hipotētiska sociālās organizācijas forma cilvēces aizvēsturē, kurā noteicošā loma sencilvēku sabiedrībā bijusi sievietei.  
  
Saskaņā ar šo teoriju, ''matriarhātu'' raksturo sievietes dominējošā loma sabiedrībā. Pastāvot [[grupu laulība]]i, kā tas it kā esot bijis cilvēces attīstības sākotnējās stadijās, bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bija visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājusies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]). Teorijas piekritēji uzskatīja, ka ''matriarhāts'' bijis sastopams "visām tautām bez izņēmuma", pat ja par kādu kultūru nav šādu ziņu.  
+
Pirmais šādu domu pieļāva 19.gs. antropologs L.H. Morgans, balstoties uz sievietes lomu Ziemeļamerikas irokēzu cilšu matricentriskajā sabiedrībā. Ideju pārņēma Lafito, [[Bahofens Johans Jakobs|Bahofens]] un [[Engelss Fridrihs|Engelss]], radot teoriju, ka aizvēsturē sievietes loma bijusi daudz nozīmīgāka, un kādā laika posmā pat noteicošā. Tā balstījās uz Bahofena domu, ka cilvēces attīstības sākotnējās stadijās pastāvējusi [[grupu laulība]]: bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bijis visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa [[ģints]] saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājusies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. [[patriarhāts]]).
  
Mūsdienās šī hipotēze noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka ''matriarhāts'' kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matricentriskas sociālās formas, kur vai sievietes sociālā loma ir salīdzinoši liela. Viena no vēsturē visizteiktākajām matricentriskajām sabiedrībām ir irokēzu ciltis līdz 18. gadsimtam. ''Matriarhātu'' nevar attiecināt arī matrilineāro sabiedrību, kurā radniecība tiek noteikta pa mātes līniju, jo matrilineārajās sabiedrībās tomēr lielākā vai mazākā mērā novērojama vīriešu dominance sociālajā hierarhijā.
+
Šī hipotēze sen noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka ''matriarhāts'' kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matricentriskas sociālās formas, kur sievietes sociālā loma bijusi salīdzinoši liela.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 267. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 267. lpp.
35. rindiņa: 35. rindiņa:
 
* Думанов Х.М., Першиц А.И. Матриархат: новый взгляд на старую проблему. // Вестник Академии наук. Т. 70. N 7. - Москва, 2000, С. 621-627
 
* Думанов Х.М., Першиц А.И. Матриархат: новый взгляд на старую проблему. // Вестник Академии наук. Т. 70. N 7. - Москва, 2000, С. 621-627
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://termini.lza.lv/term.php?term=matriarhāts&list=matriarhāts&lang=LV Matriarhāts // Akadēmiskā terminu datubāze ''AkadTerm'']
 
* [http://termini.lza.lv/term.php?term=matriarhāts&list=matriarhāts&lang=LV Matriarhāts // Akadēmiskā terminu datubāze ''AkadTerm'']

Pašreizējā versija, 2020. gada 22. novembris, plkst. 22.29

Matriarhāts (no sengr. μήτηρ, μάτηρ, māter - "māte" un ἀρχή, arché - "vara"; angl. matriarchy, vāc. Matriarchat, kr. матриархат), ginekokrātija (no sengr. γυναικοκρατία, angl. gynecocracy) jeb mātes ģints laikmets (kr. материнский род) - hipotētiska sociālās organizācijas forma cilvēces aizvēsturē, kurā noteicošā loma sencilvēku sabiedrībā bijusi sievietei.

Pirmais šādu domu pieļāva 19.gs. antropologs L.H. Morgans, balstoties uz sievietes lomu Ziemeļamerikas irokēzu cilšu matricentriskajā sabiedrībā. Ideju pārņēma Lafito, Bahofens un Engelss, radot teoriju, ka aizvēsturē sievietes loma bijusi daudz nozīmīgāka, un kādā laika posmā pat noteicošā. Tā balstījās uz Bahofena domu, ka cilvēces attīstības sākotnējās stadijās pastāvējusi grupu laulība: bērnu tēvs nebija zināms, droši zināma bijusi tikai māte. Tāpēc indivīda izcelsmi un radurakstus varējuši konstatēt tikai pēc mātes un tikusi atzīta radniecība tikai pa sieviešu līniju. Medību, kas bija vīriešu pamatnodarbe, devums kopējā saimniecībā bijis visai niecīgs (vākšana un pirmās zemkopības metodes deva lauvas tiesu pārtikas sagādē), līdz ar to sieviešu rokās bijusi visa ģints saimnieciskā un sociālā dzīve. Tikai attīstoties lopkopībai, sievietes loma pamazām mazinājusies un dominēt sākuši vīrieši (t.s. patriarhāts).

Šī hipotēze sen noraidīta kā nepamatota un dominē uzskats, ka matriarhāts kā "iekārta" un "laikmets" šīs teorijas raditāju izpratnē nav bijis, taču vēsturē daudzviet pasaulē bijušas sastopamas matricentriskas sociālās formas, kur sievietes sociālā loma bijusi salīdzinoši liela.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 267. lpp.

  • Bachofen J. J. Myth, religion, and mother right // Selected writings of J. J. Bachofen - London, 1967
  • Eller C. The myth of matriarchal prehistory: Why an invented past won't give women a future. - Beacon Press: Boston, 2000, ISBN 0-8070-6793-8
  • Georgoudi S. Creating a Myth of Matriarchy. // A History of Women in the West. Vol. 1. From Ancient Goddesses to Christian Saints. - Cambridge, 1992
  • Hoskins J. Matriarchy and Diarchy: Indonesian Variations on the Domestication of the Savage Woman. // Myths of Matriarchy Reconsidered. Sydney: Oceania Monograph, 33, 1988. P. 34-56
  • McKesson M. Matriarchy: freedom in bondage. - New York, 1997
  • Reed E. Women's Evolution. - New York, 1975
  • Sanday P.R. Female Power and Male Dominance. On the Origins of Sexual Inequality. - Cambridge, 1981
  • Sanday P.R. Matriarchy as a Sociocultural Form. An Old debate in a New Light. - A Paper presented at the 16th Congress of the Indo-Pacific Prehistory Association, Malaka, Malaysia, 1-7 July, 1998
  • Bamberger Joan. The Myth of Matriarchy: Why Men Rule in Primitive Society. // Woman, Culture, and Society. / edited by Michelle Zimbalist Rosaldo and Louise Lamphere - Stanford University Press: Stanford, California, 1974, pp. 263–280.
  • Davis Philip. Goddess Unmasked. - Spence Publishing: New York, 1998, ISBN 0-9653208-9-8
  • Stearns Peter N. Gender in World History. - Routledge: New York, 2000, ISBN 0-415-22310-5

  • Heide Göttner-Abendroth, Kurt Derungs. Matriarchate als herrschaftsfreie Gesellschaften. - Edition: Amalia, 1997, ISBN 3-905581-01-9
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat I. Geschichte seiner Erforschung. - Kohlhammer: Stuttgart, 1988, ISBN 3-17-009807-1
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat II.1. Stammesgesellschaften in Ostasien, Indonesien, Ozeanien. - Kohlhammer: Stuttgart, 1999, ISBN 3-17-014995-4
  • Heide Göttner-Abendroth. Das Matriarchat II.2. Stammesgesellschaften in Amerika, Indien, Afrika. - Kohlhammer: Stuttgart, 2000, ISBN 3-17-010568-X
  • Matriarchat in Südchina - Eine Forschungsreise zu den Mosuo. / Heide Göttner-Abendroth Hg. - Kohlhammer Verlag: Stuttgart, Berlin/Köln, 1998, ISBN 3-17-014006-X
  • Claude Meillassoux. Die wilden Früchte der Frau. - Syndikat: Frankfurt am Main, 1976, ISBN 3-8108-0010-4
  • Brigitte Röder,Juliane Hummel, Brigitta Kunz. Göttinnendämmerung. Das Matriarchat aus archäologisdcher Sicht. - DroemerKnaur: München, 1996, ISBN 3-426-26887-6
  • Beate Wagner-Hasel. Matriarchatstheorien der Altertumswissenschaft. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1992, ISBN 3-534-01496-0
  • Barbara G. Walker. Das geheime Wissen der Frauen. - DTV: Frankfurt am Main, 1993, ISBN 3-86150-006-X
  • Uwe Wesel. Der Mythos vom Matriarchat. Über Bachofens Mutterrecht und die Stellung von Frauen in frühen Gesellschaften. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1980, ISBN 3-518-07933-6

  • Морган Л.Г., Древнее общество. - Ленинград, 1934
  • Думанов Х.М., Першиц А.И. Матриархат: новый взгляд на старую проблему. // Вестник Академии наук. Т. 70. N 7. - Москва, 2000, С. 621-627

Resursi internetā par šo tēmu