Atšķirības starp "Melnais pulveris" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Melnais pulveris''' jeb '''biszāles''' - viduslaikos un jaunajos laikos (līdz bezdūmu pulvera izgudrošanai) izmantota sprāgstviela šāviņu raidīšanai no šaujamieročiem ([[artilērija]], [[arkebūza]], [[fuzeja]], [[muskete]], [[rokas bombarda]] u.c. tā laika šaujamieroči). Tā galvenās sastāvdaļas bija kālija salpetris (KNO3), sērs (S) un kokogle (C) - saturēja 68% salpetri, 15% sēru un 17% ogli, kas atbilst sastāvam 2KNO3 + 3C + S. Ražoja [[Pulvera dzirnavas|pulvera dzirnavās]]. Oglēm bija jāsatur pēc iespējas mazāk pelnu - tādas ogles deva alkšņi un ievas, ko nocirstus glabāja 2-3 gadus, tad sazāģēja, saskaldīja un grauzdēja čuguna cilindros 7-9 stundas 200-400°C temperatūrā. Ogļu krāsa tapa vai nu tikai brūna (ar 60% C) vai melna (ar 80% C). Pulveris no mazāk sagruzdušām oglēm labāk uzliesmoja. Pulverim vajadzīgo koka ogli piegādāja no vietējiem [[Darvas ceplis|darvas cepļiem]], salpetri no [[Salpetra vārītava|salpetra vārītavām]], vienīgi sēru saņēma no Itālijas.  Katru sastāvdaļu atsevišķi samala pulverī. Kopā materiālus samaisīja mitrā veidā ar 5% ūdens piedevu. Tā kā pulveris pat niecīgākā mitruma ietekmē kļuva nelietojams, tādēļ to iesaiņoja un uzglabāja hermētiski slēgtās koka mucās.
+
'''Melnais pulveris''' jeb '''biszāles''' - viduslaikos un jaunajos laikos (līdz bezdūmu pulvera izgudrošanai) izmantota sprāgstviela šāviņu raidīšanai no šaujamieročiem ([[artilērija]], [[arkebūza]], [[fuzeja]], [[muskete]], [[rokas bombarda]] u.c. tā laika šaujamieroči). Tā galvenās sastāvdaļas bija kālija salpetris (KNO3), sērs (S) un kokogle (C) - saturēja 68% salpetri, 15% sēru un 17% ogli, kas atbilst sastāvam 2KNO3 + 3C + S. Ražoja [[Pulvera dzirnavas|pulvera dzirnavās]].  
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 16.38

Melnais pulveris jeb biszāles - viduslaikos un jaunajos laikos (līdz bezdūmu pulvera izgudrošanai) izmantota sprāgstviela šāviņu raidīšanai no šaujamieročiem (artilērija, arkebūza, fuzeja, muskete, rokas bombarda u.c. tā laika šaujamieroči). Tā galvenās sastāvdaļas bija kālija salpetris (KNO3), sērs (S) un kokogle (C) - saturēja 68% salpetri, 15% sēru un 17% ogli, kas atbilst sastāvam 2KNO3 + 3C + S. Ražoja pulvera dzirnavās.

Literatūra par šo tēmu

  • Ulrich Rohmann, Heinrich Sontheimer: Nitrat im Grundwasser – Ursachen, Bedeutung, Lösungswege. ZfGW-Verlag, Frankfurt am Main 1985, ISBN 3-922671-12-8

  • Kelly Jack. Gunpowder: Alchemy, Bombards, & Pyrotechnics: The History of the Explosive that Changed the World. - Basic Books, 2004. ISBN 0-465-03718-6
  • Khan, Iqtidar Alam. Coming of Gunpowder to the Islamic World and North India: Spotlight on the Role of the Mongols. // Journal of Asian History. 1996, 30: 41–5.
  • Khan, Iqtidar Alam. Gunpowder and Firearms: Warfare in Medieval India. - Oxford University Press, 2004
  • Buchanan, Brenda J. Gunpowder: The History of an International Technology. - Bath University Press: Bath, 1996. ISBN 0-86197-134-5
  • Norris, John. Early Gunpowder Artillery: 1300-1600. - The Crowood Press: Marlborough, 2003

Resursi internetā par šo tēmu