Atšķirības starp "Menzenkampfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mensenkampf_Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Mensenkampf_Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
| − | fon '''Menzenkampfi''' (''von Mensenkampf'', kr. ''фон Мензенкампфы'') – vācu izcelsmes (Lippe) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1806. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. beigās dzimta pazīstama kā aktīvi mākslas mecenāti un pirmo latviešu mākslinieku atbalstītāji. | + | fon '''Menzenkampfi''' (''von Mensenkampf'', kr. ''фон Мензенкампфы'') – vācu izcelsmes (Lippe) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Justs fon Menzenkampfs (1675-1732), kurš 1701. gadā krita krievu gūstā, bet vēlāk palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls Johans Justs fon menzenkampfs (1718-1784) par izcilu militāro dienestu saņēma dižciltības statusu. 1806. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. beigās dzimta pazīstama kā aktīvi mākslas mecenāti un pirmo latviešu mākslinieku atbalstītāji. |
| − | + | Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Kaukāza karu varonis, ģenerālleitnants Gotards fon Menzenkampfs (''Мензенкампф, Готгардт Богданович'', 1806-1878); Vidzemes guberņas galvenais cenzors, latviešu zemnieku izglītotājs Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampf''), krievu komponists un diriģents Nikolajs Streļņikovs, dzimis kā fon Menzenkampfs (''Стрельников, Николай Михайлович (наст. фам. Мензенкампф); 1888-1939); “Rigaesche Rundschau” redaktors (1933–1939) Ernests Eduards fon Menzenkampfs (''Ernst Eduard von Mensenkampff'', 1895–1945). | |
| − | |||
| − | Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Vidzemes guberņas galvenais cenzors, latviešu zemnieku izglītotājs Ernsts fon Menzenkampfs (''Ernst von Mensenkampf''), “Rigaesche Rundschau” redaktors (1933–1939) Ernests Eduards fon | ||
| − | Menzenkampfs (''Ernst Eduard von Mensenkampff'', 1895–1945). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīķeru jeb Ķoņu (''Puderküll'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīķeru jeb Ķoņu (''Puderküll'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. novembris, plkst. 09.48
fon Menzenkampfi (von Mensenkampf, kr. фон Мензенкампфы) – vācu izcelsmes (Lippe) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Justs fon Menzenkampfs (1675-1732), kurš 1701. gadā krita krievu gūstā, bet vēlāk palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls Johans Justs fon menzenkampfs (1718-1784) par izcilu militāro dienestu saņēma dižciltības statusu. 1806. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. beigās dzimta pazīstama kā aktīvi mākslas mecenāti un pirmo latviešu mākslinieku atbalstītāji.
Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Kaukāza karu varonis, ģenerālleitnants Gotards fon Menzenkampfs (Мензенкампф, Готгардт Богданович, 1806-1878); Vidzemes guberņas galvenais cenzors, latviešu zemnieku izglītotājs Ernsts fon Menzenkampfs (Ernst von Mensenkampf), krievu komponists un diriģents Nikolajs Streļņikovs, dzimis kā fon Menzenkampfs (Стрельников, Николай Михайлович (наст. фам. Мензенкампф); 1888-1939); “Rigaesche Rundschau” redaktors (1933–1939) Ernests Eduards fon Menzenkampfs (Ernst Eduard von Mensenkampff, 1895–1945).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīķeru jeb Ķoņu (Puderküll) u.c. muižas.
