Merovingu dinastija
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 1. oktobris, plkst. 14.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Merovingu dinastija - franku karaļu dinastija, kas V-VIII. gs. valdīja mūsdienu Francijas teritorijā, Franku valstī.
Satura rādītājs
Franku valdnieku uzskaitījums, kādu to dod Gregors no Tūras:
Saliešu franku vadoņi pirms Merovingiem
- Rihimers (IV-V gs. mija)
- Teodomers, Rihimera dēls (V gs.)
- Hlodions (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
Merovingi
- Merovejs (Merovech, V gs.) - iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks.
- Hilderiks I, Meroveja dēls (Childeric, valda 457.-481.), sieva Bazina
- Hlodvigs I, Hilderika dēls (Clovis, valda 481.-511.), sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs I sagrāba ripuaru franku karaļa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās.
- Teodorihs I, Hlodviga dēls, Austrāzijas (ziemeļaustrumu daļa) karalis (511.-534.).
- Teodoberts, Teodoriha dēls, Austrāzijas karalis (534.-548.). Sievas: galloromiete Deoterija, pēc tam langobardu karaļa Vahona meita Vizigarda.
- Teodobalds, Teodoberta dēls, Austrāzijas karalis (548.-555.). Sieva Vuldetrada.
- Teodoberts, Teodoriha dēls, Austrāzijas karalis (534.-548.). Sievas: galloromiete Deoterija, pēc tam langobardu karaļa Vahona meita Vizigarda.
- Hlodomers, Hlodviga un Hrodehildas dēls, franku zemju ap Orleānu karalis (511.-524.). Dēli Teodobalds, Guntars (pēc to tēva nāves nogalināti pēc viņu tēvoču Hildeberta un Lotara pavēles) un Hlodovalds (kļuva par garīdznieku).
- Hildeberts I, Hlodviga un Hrodehildas dēls, franku zemju ap Parīzi, Buržē un Overņu karalis (511.-558.). Sieva Vultrogota. Divas meitas. Kopā ar brāli Lotaru 524. gadā sadalīja Hlodomera zemes. 534. gadā iekaroja Burgundiju.
- Lotars I, Hlodviga un Hrodehildas dēls, zemju ap Suasonu karalis (511.-561.). Sievas: Radegunda, tīringu karaļa Bertahara meita (kļuva par abati Puatjē), Hunzina (dēls Hramns), Ingunda (dēli: Guntars, Hilderiks, Hariberts, Guntramns, Sigiberts; meita Hlodizinda, apprecējās ar langobardu karali Alboinu), Aregunda (dēls Hilperiks). 524. gadā palielināja savus valdījumus uz sagrābto Hlodomera zemju rēķina. Pēc savu brāļu nāves sagrāba to zemes, atkal izveidojot vienu valsti. Lielākā daļa dēlu mira jau mazotnē, bet 4 pieaugušie dēli - Hariberts, Guntramns, Sigiberts un Hilperiks, - pēc tēva nāves sadalīja karalisti 4 daļās.
- Hariberts, Lotara un Ingundas dēls, bijušās Hildeberta I karalistes ar galvaspilsētu Parīzē, kā arī Tūras karalis (561.-567.). Sievas: Teodogilda, Merofleda, pēc tam tās māsa Markoveifa. Meitas: Berta (apprecējās ar Kentas karali Etelbertu), Bertefleda (mūķene Tūras klosterī), Hrodehilda (mūķene Puatjē klosterī).
- Sigiberts, Lotara un Ingundas dēls, bijušās Teodoriha I karalistes (Austrāzijas) karalis (561.-575.) ar galvaspilsētu Reimsā. Sieva Brunhilde, vestgotu karaļa Atanagilda meita. Dēls Hildeberts. Meitas: Hlodizinda un Ingunda (apprecējās ar Hermenegildu, vestgotu karaļa Atanagilda dēlu). Pēc Hariberta nāves 567. gadā pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
- Hildeberts II, Sigiberta un Brunhildes dēls, Austrāzijas karalis (575.-595.). Sieva Faileuba. Dēli Teodoberts un Teodorihs. Pēc Guntramna nāves pievienoja saviem valdījumiem Burgundiju.
- Hilperiks, Lotara un Aregundas dēls, Lotara pamatvaldījumu (t.i. nākotnē Neistrijas) karalis (561.-584.) ar galvaspilsētu Suasonā. Sievas: Audovera (dēli Teodoberts, Merovejs, Hlodvigs - visi miruši tēva dzīves laikā, - un meita Bazina, vēlāk mūķene Puatjē klosterī), vestgotu karaļa Atanagilda meita Halsvinta un bijusī kalpone Fredegonda (dēls Lotars un meita Rigunta). 575. gadā pēc Sigiberta nāves pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
- Lotars II, Hilperika un Fredegondas dēls, Neistrijas karalis (584.-629.), pēc karalienes Brunhildes nāves visas apvienotās franku valsts karalis (613.-629.).
- Guntramns, Lotara un Ingundas dēls, bijušo Hlodomera valdījumu (Burgundijas) karalis (561.-592. vai 593.) ar galvaspilsētu Orleānā. Sievas: bijusī kalpone Veneranda (dēls Gundobads, noindēts pēc magnatrūdes rīkojuma), Magnatrūde, Austrigilde (dēli Lotars un Hlodomers, abi miruši tēva dzīves laikā, meita Hlodozinda).
