Atšķirības starp "Metroloģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Metroloģija''' (no gr. ''μέτρον'', ''metros'' - "mērs") ir vēstures | + | '''Metroloģija''' (no gr. ''μέτρον'', ''metros'' - "mērs") ir [[vēstures zinātne]]s palīgdisciplīna, pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas), noskaidrot mēru nosaukumus, to kvantitatīvās attiecības, to reālo lielumu – klasificē tos atbilstoši mūsdienu mērvienībām. Metroloģijai par avotiem kalpo gan lietiskie atradumi (monētas, lineāli, atsvari), gan rakstīti avoti, kuros ir ziņas par mērvienībām (likumdošanas akti, līgumi, apraksti, pirkuma līgumi u.c.). Visciešāk no citām vēstures palīgdisciplīnām metroloģija ir saistīta ar [[Numismātika|numismātiku]], jo senatnē daudzās valstīs svara mērvienības sakrita ar naudas vienībām un tām bija vienādi nosaukumi. Pirmie teorētiskie darbi metroloģijā, kas bija veltīti dažādu mēru aprakstīšanai, Rietumeiropā parādījās XVI gs. Metroloģijai īpaši liela loma sociāli ekonomisko avotu pētīšanā - nezinot attiecīgā laika posmā pieņemtās mērvienības, nevar precīzi izzināt ne ekonomisko situāciju, ne materiālās attīstības līmeni. Ja avotos uzrādīti kādi mēri, metroloģija palīdz noskaidrot tā sastādīšanas laiku un vietu, arī noskaidrot dokumenta autentiskumu (ja tajā minētās mērvienības neatbilst tā laika pieņemtajām). Latvijā senākie lietotie mēru apraksti ir atrodami Rīgas pilsētas rēķingrāmatās (1627.-1819.) un mērnieku piezīmēs, kā arī J. Šelēnija darbā “Matemātikas kurss” (''Cursus mathematici. Geodesa Revel'', 1655.). Līdz XIX gs. mēru un svaru pārbaude mūsdienu Latvijas teritorijā bija pilsētu maģistrātu uzdevums. Rīgā mēru pārbaudi veica to izgatavotāju amatnieku vecākie pilsētas svērēji un brāķeri. XIX gadsimā sāka darboties īpaša "Mēru pārbaudes kamera" (''Justikammer''), ko 1902. gadā nomainīja [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] 1899. gada likumā paredzētās ''Mēru un svaru palātas'' Rīgas nodaļa, bet Latvijas Republikā – Finanšu ministrijas ''Mēru un svaru valde''. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 12. marts, plkst. 11.35
Metroloģija (no gr. μέτρον, metros - "mērs") ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna, pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas), noskaidrot mēru nosaukumus, to kvantitatīvās attiecības, to reālo lielumu – klasificē tos atbilstoši mūsdienu mērvienībām. Metroloģijai par avotiem kalpo gan lietiskie atradumi (monētas, lineāli, atsvari), gan rakstīti avoti, kuros ir ziņas par mērvienībām (likumdošanas akti, līgumi, apraksti, pirkuma līgumi u.c.). Visciešāk no citām vēstures palīgdisciplīnām metroloģija ir saistīta ar numismātiku, jo senatnē daudzās valstīs svara mērvienības sakrita ar naudas vienībām un tām bija vienādi nosaukumi. Pirmie teorētiskie darbi metroloģijā, kas bija veltīti dažādu mēru aprakstīšanai, Rietumeiropā parādījās XVI gs. Metroloģijai īpaši liela loma sociāli ekonomisko avotu pētīšanā - nezinot attiecīgā laika posmā pieņemtās mērvienības, nevar precīzi izzināt ne ekonomisko situāciju, ne materiālās attīstības līmeni. Ja avotos uzrādīti kādi mēri, metroloģija palīdz noskaidrot tā sastādīšanas laiku un vietu, arī noskaidrot dokumenta autentiskumu (ja tajā minētās mērvienības neatbilst tā laika pieņemtajām). Latvijā senākie lietotie mēru apraksti ir atrodami Rīgas pilsētas rēķingrāmatās (1627.-1819.) un mērnieku piezīmēs, kā arī J. Šelēnija darbā “Matemātikas kurss” (Cursus mathematici. Geodesa Revel, 1655.). Līdz XIX gs. mēru un svaru pārbaude mūsdienu Latvijas teritorijā bija pilsētu maģistrātu uzdevums. Rīgā mēru pārbaudi veica to izgatavotāju amatnieku vecākie pilsētas svērēji un brāķeri. XIX gadsimā sāka darboties īpaša "Mēru pārbaudes kamera" (Justikammer), ko 1902. gadā nomainīja Krievijas impērijas 1899. gada likumā paredzētās Mēru un svaru palātas Rīgas nodaļa, bet Latvijas Republikā – Finanšu ministrijas Mēru un svaru valde.
Literatūra par šo tēmu
- Zemzaris J. Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture. – Latvijas Kultūras fonds: Rīga, 2002. – 128 lpp. ISBN 9984–9487–2–2
Resursi internetā par šo tēmu
- Measurement Uncertainties in Science and Technology, Springer 2005
- Proposal for a New Error Calculus
- Estimation of Measurement Uncertainties — an Alternative to the ISO Guide
- Bureau International des Poids et Mesures (BIPM)
- National Institute of Standards and Technology (NIST)
- National Physical Laboratory
- U.S. Naval Observatory
- National Conference of Standards Laboratories (NCSL)
- Calibration in the pharmaceutical, biotechnology, and medical device industries.
- International Standardization Organization
- Agilent Metrology Forum
- Presentation about Product Quality planning that includes a typical industry “Dimensional Control Plan”
- National Metrology Network of Chile
- National Metrology Laboratory of Malaysia
- UNC Charlotte Center for Precision Metrology
