Atšķirības starp "Minsteri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
fon '''Minsteri''' (''von Münster'', kr. ''фон Мюнстер'') – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir ļoti izplatīts gan dižciltīgo, gan [[pilsonība]]s un [[zemniecība]]s vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Baltijā minami: | fon '''Minsteri''' (''von Münster'', kr. ''фон Мюнстер'') – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir ļoti izplatīts gan dižciltīgo, gan [[pilsonība]]s un [[zemniecība]]s vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Baltijā minami: | ||
| − | * '''fon Minsteri no Zalenzē''' (''von Münster a.d.H. Sallensee''), bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā | + | * '''fon Minsteri no Zalenzē''' (''von Münster a.d.H. Sallensee''), bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
| − | * '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a.d.H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā | + | * '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a.d.H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
=== === | === === | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. decembris, plkst. 18.23
fon Minsteri (von Münster, kr. фон Мюнстер) – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vācbaltiešu dzimtas Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir ļoti izplatīts gan dižciltīgo, gan pilsonības un zemniecības vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Baltijā minami:
- fon Minsteri no Zalenzē (von Münster a.d.H. Sallensee), bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Minsteri no Pokrojas (von Münster a.d.H. Pokroy), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
fon Minsteru no Zalenzē ģerbonis
