Atšķirības starp "Misticisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Misticisms''' jeb '''mistika''' (no gr. ''μυστικος, mistikōs'' - "noslēpums") - iracionāls pasaules skatījums, kura pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot [[mistērija]]s, [[maģija]]s [[Rituāls|rituālus]] u.tml. Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet uztverot to kā noslēpumainu, neizskaidrojamu pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopojumu (ko nevar izskaidrot, bet var tikai uztvert ar atklāsmes, ekstāzes palīdzību, ieejot transā, zīlējot, izmantojot [[Astroloģija|astroloģijas]], spiritisma u.tml. metodes). Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c., jaunajos laikos - ar [[Bēme Jakobs|Bēmi]], Svēdenborgu, [[Brīvmūrniecība|brīvmūrniecību]]. [[Krievijas impērija|Krievijā]] liela misticisma deva bija [[Slavofili|slavofilu]] koncepcijā (Solovjovs, [[Berdjajevs Nikolajs|Berdjajevs]], Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu ''modernā misticisma'' jeb [[ezoterika]]s novirzienu ([[okultisms]], [[teozofija]] u.c.). Jaunākajos laikos ''misticisms'' ļoti ietekmēja [[Nacisms|nacisma]] ideoloģiju. Sadzīvē ''misticisms'' lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā. Tomēr ticība pārdabiskajam un pārliecība, ka to var saprast nevis ilgas izziņas procesā (un tam nepieciešamo zināšanu bāzes apgūšanā), bet ātri un viegli intuitīvas atklāsmes ceļā, ir populāra sabiedrības vairumā vēl joprojām.
+
'''Misticisms''' jeb '''mistika''' (no gr. ''μυστικος, mistikōs'' - "noslēpums") - iracionāls pasaules skatījums, kura pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot [[mistērija]]s, [[maģija]]s [[Rituāls|rituālus]] u.tml. Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet uztverot to kā noslēpumainu, neizskaidrojamu pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopojumu (ko nevar izskaidrot, bet var tikai uztvert ar atklāsmes, ekstāzes palīdzību, ieejot transā, zīlējot, izmantojot [[Astroloģija|astroloģijas]], spiritisma u.tml. metodes). Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c., jaunajos laikos - ar [[Bēme Jakobs|Bēmi]], Svēdenborgu, [[Brīvmūrniecība|brīvmūrniecību]]. [[Krievijas impērija|Krievijā]] liela misticisma deva bija [[Slavofili|slavofilu]] koncepcijā (Solovjovs, [[Berdjajevs Nikolajs|Berdjajevs]], Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu ''modernā misticisma'' jeb [[ezoterika]]s novirzienu ([[spiritisms]], [[okultisms]], [[teozofija]] u.c.). Jaunākajos laikos ''misticisms'' ļoti ietekmēja [[Nacisms|nacisma]] ideoloģiju. Sadzīvē ''misticisms'' lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā. Tomēr ticība pārdabiskajam un pārliecība, ka to var saprast nevis ilgas izziņas procesā (un tam nepieciešamo zināšanu bāzes apgūšanā), bet ātri un viegli intuitīvas atklāsmes ceļā, ir populāra sabiedrības vairumā vēl joprojām.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. augusts, plkst. 08.33

Misticisms jeb mistika (no gr. μυστικος, mistikōs - "noslēpums") - iracionāls pasaules skatījums, kura pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot mistērijas, maģijas rituālus u.tml. Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet uztverot to kā noslēpumainu, neizskaidrojamu pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopojumu (ko nevar izskaidrot, bet var tikai uztvert ar atklāsmes, ekstāzes palīdzību, ieejot transā, zīlējot, izmantojot astroloģijas, spiritisma u.tml. metodes). Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c., jaunajos laikos - ar Bēmi, Svēdenborgu, brīvmūrniecību. Krievijā liela misticisma deva bija slavofilu koncepcijā (Solovjovs, Berdjajevs, Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu modernā misticisma jeb ezoterikas novirzienu (spiritisms, okultisms, teozofija u.c.). Jaunākajos laikos misticisms ļoti ietekmēja nacisma ideoloģiju. Sadzīvē misticisms lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā. Tomēr ticība pārdabiskajam un pārliecība, ka to var saprast nevis ilgas izziņas procesā (un tam nepieciešamo zināšanu bāzes apgūšanā), bet ātri un viegli intuitīvas atklāsmes ceļā, ir populāra sabiedrības vairumā vēl joprojām.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 277. lpp.
  • Mūks R. Reliģija un misticisms. - Cīrulis: Rīga, 1994. - 149 lpp.

  • Norman R. Rediscovery of Mysticism. // The Blackwell Companion to Modern Theology. / Gareth Jones ed. - Blackwell Publishing, 2004, 459 p.
  • Michael Sells. Mystical Languages of Unsaying. - University of Chicago Press: Chicago, 1994
  • Fanning Steven. Mystics of the Christian Tradition. - Routledge Press: New York, 2001
  • Louth Andrew. The Origins of the Christian Mystical Tradition. - Oxford University Press: Oxford, 2007. ISBN 978-0-19-929140-3
  • Mysticism, the Experience of the Devine: Medieval Wisdom. // Chronicle Books. - Labyrinth Publishing: London, 1994. ISBN 0-8118-0484-4
  • Elior Rachel. Jewish Mysticism: The Infinite Expression of Freedom. - The Littman Library of Jewish Civilization: Oxford/Portland/Oregon, 2007. ISBN 978-1-906764-04-3

  • Wörterbuch der Mystik. / Peter Dinzelbacher Hrsg. - Kröner: Stuttgart, 1998, ISBN 3-520-45602-8
  • Karl Albert. Einführung in die philosophische Mystik. - WBG: Darmstadt, 1996, ISBN 3-534-12948-2

  • Мистицизм: теория и история. - ИФРАН: Москва, 2008. - 203 с. ISBN 978-5-9540-0127-3
  • Басилов В.Н. Шаманство как ранняя форма мистицизма. // Вопросы научного атеизма. Вып.33. Москва, 1989. с. 94-108.
  • Энциклопедия мистицизма. - Литера: СПб., 1996.- 480 с. ISBN 5-86-617-050-7
  • Энциклопедия мистических терминов. / Авт. сост. С.Васильев и др. - АСТ: Москва, 2001. - 576 с.
  • Минин П. Главные направления древне-христианской мистики. - Сергиев Посад, 1916

Resursi internetā par šo tēmu