Atšķirības starp "Monteņs Mišels de" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
 
(19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Montaigne.jpg|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Montaigne1590.png|right|thumb|200px|1590.]]
'''Mišels Eikēms de Monteņs''' (''Michel Eyquem de Montaigne'', 1533-1592.) - filosofs, viens no spilgtākajiem humānisma pārstāvjiem.
+
[[Attēls:Blason_Michel_de_Montaigne.png|right|thumb|200px|]]
 +
'''Mišels Eikēms de Monteņas senjors''' (''Michel Eyquem, seigneur de Montaigne'', 1533-1592.) - [[Muižniecība|muižnieks]], politiķis, filosofs, viens no spilgtākajiem [[Renesanse]]s laika humānisma pārstāvjiem.
  
Dzimis 1533. gada 28. februārī Monteņu muižā. Tēvs - Pjērs Eikēms de Monteņs, - bija Senmišelmonteņas mērs, par varonību Itālijas karos saņēmis titulu. Māte - Antuanete de Monteņa (dzimusi Lopesa, kristīta ebrejiete no Aragonas). Guvis savam laikam lielisku mājas izglītību. 1865. gadā apprecējās, bet pēc tēva nāves 1568. gadā mantoja titulu un ģimenes īpašumus. Pildīja tiesneša pienākumus. Kaut bija pārliecināts katolis, savas tolerances dēļ šajā [[Francijas ticības kari|Francijas ticības karu]] laikā bieži bija vidutājs starp konfliktējošajām pusēm Bordo. 1571. gadā, 37 gadu vecumā atsacījās no visiem sabiedriskajiem amatiem, lai pievērstos pats sev un filosofijai. 1580.-1581. gados apceļoja šveiciešu, vācu un itāļu zemes. Studēdams antīkos filozofus un vēsturniekus , īpaši Cicerona un Senekas darbus, un vērodams sava laika dzīvi, savas atziņas apkopoja īsās meditācijās, kuras vēlāk tika nosauktas par eseju kā žanru. Miris 1592. gada 13. septembrī Bordo, [[mise]]s laikā.
+
Dzimis 1533. gada 28. februārī Monteņu pilī (''Château de Montaigne'') Senmišeldemonteņā (''Saint-Michel-de-Montaigne''), Perigē (''Périgord)''), netālu no Bordo (''Bordeaux''). Tēvs - Pjērs Eikēms de Monteņs (''Pierre Eyquem''), senas tirgotāju dzimtas pārstāvis, - bija Bordo mērs, par varonību Itālijas karos saņēmis [[Muižniecība|mantijas muižnieka]] titulu, kļūstot par Monteņas [[Senjors|senjoru]] (''Seigneur de Montaigne''). Māte - Antuanete de Monteņa (dzimusi Lopesa - ''Antoinette López de Villanueva'', - kristīta [[Sefardi|sefarda]] no Aragonas). Guvis savam laikam lielisku pamatizglītību mājās, pēc tam mācījies [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā (''Collège de Guyenne'') Bordo, studējis jurisprudenci Tulūzas universitātē. 21 gada vecumā kļuva par padomnieku (tiesnesi) Perigē [[Maģistrāts|maģistrāta]] [[Skaitļu palāta|skaitļu palātā]] (1554.), tēva vietā, pēc tam par [[Parlaments|parlamenta padomnieku]] Bordo maģistrātā. 1565. gada septembrī apprecējās ar Fransuāzu (''Françoise de La Chassaigne''), bet pēc tēva nāves 1568. gadā mantoja titulu un ģimenes īpašumus. 1570. gadā tika pārcelts no t.s. "mantijas muižniecības" t.s. "zobena muižniecības" statusā. 1571. gadā, 37 gadu vecumā atsacījās no visiem sabiedriskajiem amatiem un apmetās savā pilī, lai pievērstos pats sev un filosofijai. Studēdams antīkos filozofus un vēsturniekus, īpaši Cicerona un Senekas darbus, un vērodams sava laika dzīvi, savas atziņas apkopoja īsās meditācijās, kuras vēlāk tika nosauktas par eseju kā žanru. 1580. gadā publicēja Bordo savu "Eseju" (''Essais'') pirmos divus sējumus. 1580.-1581. gados apceļoja šveiciešu, vācu un itāļu zemes - no ceļojuma to atsauca karaļa Anrī III pavēle, ieceļot par Bordo mēru (vadīja pilsētas maģistrātu 4 gadus). Kaut bija pārliecināts katolis, savas tolerances dēļ šajā [[Francijas ticības kari|Francijas ticības karu]] laikā bieži bija vidutājs starp konfliktējošajām pusēm Bordo.  Miris 1592. gada 13. septembrī Bordo, [[mise]]s laikā.
  
Mācībā dominē [[skepticisms]]. Cilvēkam esot tiesības šaubīties par visu. Apšaubīja gan [[Sholastika|sholastiku]], gan virkni [[kristietība]]s dogmu. Atšķirībā no [[Agnosticisms|agnosticisma]], Monteņa skepticisms nenoliedza pasaules izzināmību. Uzskatīja, ka ir bezjēdzīgi nodarboties ar zinātni, ja netiek attīstīta kritiska domāšana, kritiska pieeja lietām. Pieprasīja lai zinātne nebalstītos uz kādiem doktrināriem principiem, bet gan uz „brīvu, tīru izpēti”. Viņa morāles pamatprincips ir, ka cilvēkam nav pasīvi jāgaida savu laimi (aizkapa dzīvē), bet jātiecas pēc tās te un tagad (šajā psasaulē). Savos darbos aplūko visdažādākos jautājumus - viņš runā par bērnu audzināšanu un vecāku pieķeršanos saviem bērniem, par grāmatām un dzeju, par paradumiem un ieražām, par zināšanām un gudrību, par varu un tās pielietāšanu, viņš analizē cilvēciskās īpašības, piemēram, gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u.c., un lielu vietu viņa domās ieņem nāve. Uzskatīja, ka cilvēks iepazīstot savu dabu, uzskatus, noskaņojumu, savu ķermeņa darbību, spēs sekot iepazītajai dabai kā vadītājam un  viņam nebūs nepieciešama kāda cita autoritāte. Atklāt cilvēka dabas patiesību nozīmē saprast tikumu. Daudzos jautājumos viņa uzskati var likties konservatīvi, bet daudzas viņa idejas irvisai musdienīgas un pat aktuālas arī šodien.
+
Uzskatos dominē [[skepticisms]]. Cilvēkam esot tiesības šaubīties par visu. Apšaubīja gan [[Sholastika|sholastiku]], gan virkni [[kristietība]]s dogmu. Atšķirībā no [[Agnosticisms|agnosticisma]], Monteņa skepticisms nenoliedza pasaules izzināmību. Uzskatīja, ka ir bezjēdzīgi nodarboties ar zinātni, ja netiek attīstīta kritiska domāšana, kritiska pieeja lietām. Pieprasīja lai zinātne nebalstītos uz kādiem doktrināriem principiem, bet gan uz „brīvu, tīru izpēti”. Viņa morāles pamatprincips ir, ka cilvēkam nav pasīvi jāgaida savu laimi (aizkapa dzīvē), bet jātiecas pēc tās te un tagad (šajā psasaulē). Savos darbos aplūko visdažādākos jautājumus - viņš runā par bērnu audzināšanu un vecāku pieķeršanos saviem bērniem, par grāmatām un dzeju, par paradumiem un ieražām, par zināšanām un gudrību, par varu un tās pielietāšanu, viņš analizē cilvēciskās īpašības, piemēram, gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u.c., un lielu vietu viņa domās ieņem nāve. Uzskatīja, ka cilvēks iepazīstot savu dabu, uzskatus, noskaņojumu, savu ķermeņa darbību, spēs sekot iepazītajai dabai kā vadītājam un  viņam nebūs nepieciešama kāda cita autoritāte. Atklāt cilvēka dabas patiesību nozīmē saprast tikumu. Daudzos jautājumos viņa uzskati var likties konservatīvi, bet daudzas viņa idejas irvisai musdienīgas un pat aktuālas arī šodien.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 279. lpp.
+
* Montēns Mišels de. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 279. lpp.
 
* Mišels de Montens. Esejas I. / Fragmenti no 1. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1981. 175 lpp.
 
* Mišels de Montens. Esejas I. / Fragmenti no 1. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1981. 175 lpp.
 
* Mišels de Montens, Esejas III. / Fragmenti no 2. un 3. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1984. 227 lpp.
 
* Mišels de Montens, Esejas III. / Fragmenti no 2. un 3. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1984. 227 lpp.
 
* Mišels de Monteņs. Esejas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 112 lpp. ISBN 9984363601
 
* Mišels de Monteņs. Esejas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 112 lpp. ISBN 9984363601
 +
* Mišels de Monteņs. Raudzes. Esejas. - Nordik: Rīga, 2010.
 +
----
 +
* Hartle Ann. Michel de Montaigne: Accidental Philosopher - Cambridge University Press: Cambridge, 2003
 +
* Bakewell Sarah. How to Live: A Life of Montaigne in One Question and Twenty Answers. - Chatto: London, 2009
 +
* Kritzman Lawrence D. The Fabulous Imagination: On Montaigne's Essays. - Columbia University Press: New York, 2009
 +
----
 +
* Uwe Schultz. Michel de Montaigne. - Reinbek bei Hamburg, 1989, ISBN 3-499-50442-1
 +
* Jean Firges. Michel de Montaigne. Das Glück dieser Welt. - Sonnenberg, Annweiler, 2001, ISBN 978-3-933264-14-5
 +
* Jean Starobinski. Montaigne. Denken und Existenz. - Frankfurt am Main, 1989, ISBN 3-596-27411-7
 +
* Stefan Zweig. Montaigne. - Frankfurt am Main, 1995, ISBN 3-596-12726-2
 +
* Mathias Greffrath. Montaigne. Ein Panorama. - Frankfurt am Main, 1993, ISBN 3-8218-4432-9
 +
* Jean Lacouture. Michel de Montaigne. Ein Leben zwischen Politik und Philosophie. - Frankfurt am Main, 1998, ISBN 3-593-36025-X
 +
* Hans Peter Balmer. Montaigne und die Kunst der Frage, Grundzüge der Essais. - Tübingen, 2008
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://oregonstate.edu/instruct/phl302/philosophers/montaigne.html Michel de Montaigne - Timeline and links / Oregon State University]
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/montaigne/ Michel de Montaigne - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/m#a1230 Works by Michel de Montaigne at Project Gutenberg]
 +
* [http://humanities.uchicago.edu/orgs/montaigne/ The Montaigne Studies - University of Chicago]
 +
----
 +
* [http://www.bautz.de/bbkl/m/Montaigne.shtml Michel de Montaigne - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118583573&method=simpleSearch Literatur von und über Michel de Montaigne im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.zeno.org/Literatur/M/Montaigne,+Michel+de Michel Eyquem Seigneur de Montaigne - Biographie, Essays]
 +
* [http://michel-montaigne.virtusens.de/ Montaigne - ein freier Mensch]
 +
* [http://kaltric.wordpress.com/mat/matphil/montaignefreund/ Montaigne über die Freundschaft und warum sie die stärkste Liebe ist]
 +
----
 +
* [http://feb-web.ru/feb/ivl/vl3/vl3-2702.htm Виппер Ю.Б. Монтень.]
 +
* [http://vpn.int.ru/index.php?name=Biography&op=page&pid=328 Мишель де Монтень - Биография. Библиография. Философские взгляды. Высказывания]
 +
* [http://feb-web.ru/FEB/LITENC/ENCYCLOP/le7/le7-4671.htm Мишель де Монтень - Литературная энциклопедия]
  
 
[[Kategorija:M]]
 
[[Kategorija:M]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 22. oktobris, plkst. 19.06

1590.
Blason Michel de Montaigne.png

Mišels Eikēms de Monteņas senjors (Michel Eyquem, seigneur de Montaigne, 1533-1592.) - muižnieks, politiķis, filosofs, viens no spilgtākajiem Renesanses laika humānisma pārstāvjiem.

Dzimis 1533. gada 28. februārī Monteņu pilī (Château de Montaigne) Senmišeldemonteņā (Saint-Michel-de-Montaigne), Perigē (Périgord)), netālu no Bordo (Bordeaux). Tēvs - Pjērs Eikēms de Monteņs (Pierre Eyquem), senas tirgotāju dzimtas pārstāvis, - bija Bordo mērs, par varonību Itālijas karos saņēmis mantijas muižnieka titulu, kļūstot par Monteņas senjoru (Seigneur de Montaigne). Māte - Antuanete de Monteņa (dzimusi Lopesa - Antoinette López de Villanueva, - kristīta sefarda no Aragonas). Guvis savam laikam lielisku pamatizglītību mājās, pēc tam mācījies jezuītu koledžā (Collège de Guyenne) Bordo, studējis jurisprudenci Tulūzas universitātē. 21 gada vecumā kļuva par padomnieku (tiesnesi) Perigē maģistrāta skaitļu palātā (1554.), tēva vietā, pēc tam par parlamenta padomnieku Bordo maģistrātā. 1565. gada septembrī apprecējās ar Fransuāzu (Françoise de La Chassaigne), bet pēc tēva nāves 1568. gadā mantoja titulu un ģimenes īpašumus. 1570. gadā tika pārcelts no t.s. "mantijas muižniecības" t.s. "zobena muižniecības" statusā. 1571. gadā, 37 gadu vecumā atsacījās no visiem sabiedriskajiem amatiem un apmetās savā pilī, lai pievērstos pats sev un filosofijai. Studēdams antīkos filozofus un vēsturniekus, īpaši Cicerona un Senekas darbus, un vērodams sava laika dzīvi, savas atziņas apkopoja īsās meditācijās, kuras vēlāk tika nosauktas par eseju kā žanru. 1580. gadā publicēja Bordo savu "Eseju" (Essais) pirmos divus sējumus. 1580.-1581. gados apceļoja šveiciešu, vācu un itāļu zemes - no ceļojuma to atsauca karaļa Anrī III pavēle, ieceļot par Bordo mēru (vadīja pilsētas maģistrātu 4 gadus). Kaut bija pārliecināts katolis, savas tolerances dēļ šajā Francijas ticības karu laikā bieži bija vidutājs starp konfliktējošajām pusēm Bordo. Miris 1592. gada 13. septembrī Bordo, mises laikā.

Uzskatos dominē skepticisms. Cilvēkam esot tiesības šaubīties par visu. Apšaubīja gan sholastiku, gan virkni kristietības dogmu. Atšķirībā no agnosticisma, Monteņa skepticisms nenoliedza pasaules izzināmību. Uzskatīja, ka ir bezjēdzīgi nodarboties ar zinātni, ja netiek attīstīta kritiska domāšana, kritiska pieeja lietām. Pieprasīja lai zinātne nebalstītos uz kādiem doktrināriem principiem, bet gan uz „brīvu, tīru izpēti”. Viņa morāles pamatprincips ir, ka cilvēkam nav pasīvi jāgaida savu laimi (aizkapa dzīvē), bet jātiecas pēc tās te un tagad (šajā psasaulē). Savos darbos aplūko visdažādākos jautājumus - viņš runā par bērnu audzināšanu un vecāku pieķeršanos saviem bērniem, par grāmatām un dzeju, par paradumiem un ieražām, par zināšanām un gudrību, par varu un tās pielietāšanu, viņš analizē cilvēciskās īpašības, piemēram, gļēvulību, iedomību, nežēlību, bailes u.c., un lielu vietu viņa domās ieņem nāve. Uzskatīja, ka cilvēks iepazīstot savu dabu, uzskatus, noskaņojumu, savu ķermeņa darbību, spēs sekot iepazītajai dabai kā vadītājam un viņam nebūs nepieciešama kāda cita autoritāte. Atklāt cilvēka dabas patiesību nozīmē saprast tikumu. Daudzos jautājumos viņa uzskati var likties konservatīvi, bet daudzas viņa idejas irvisai musdienīgas un pat aktuālas arī šodien.

Literatūra par šo tēmu

  • Montēns Mišels de. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 279. lpp.
  • Mišels de Montens. Esejas I. / Fragmenti no 1. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1981. 175 lpp.
  • Mišels de Montens, Esejas III. / Fragmenti no 2. un 3. sējuma. No franču valodas tulkojis Pēteris Zvārgulis. - Zvaigzne: Rīga, 1984. 227 lpp.
  • Mišels de Monteņs. Esejas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 112 lpp. ISBN 9984363601
  • Mišels de Monteņs. Raudzes. Esejas. - Nordik: Rīga, 2010.

  • Hartle Ann. Michel de Montaigne: Accidental Philosopher - Cambridge University Press: Cambridge, 2003
  • Bakewell Sarah. How to Live: A Life of Montaigne in One Question and Twenty Answers. - Chatto: London, 2009
  • Kritzman Lawrence D. The Fabulous Imagination: On Montaigne's Essays. - Columbia University Press: New York, 2009

  • Uwe Schultz. Michel de Montaigne. - Reinbek bei Hamburg, 1989, ISBN 3-499-50442-1
  • Jean Firges. Michel de Montaigne. Das Glück dieser Welt. - Sonnenberg, Annweiler, 2001, ISBN 978-3-933264-14-5
  • Jean Starobinski. Montaigne. Denken und Existenz. - Frankfurt am Main, 1989, ISBN 3-596-27411-7
  • Stefan Zweig. Montaigne. - Frankfurt am Main, 1995, ISBN 3-596-12726-2
  • Mathias Greffrath. Montaigne. Ein Panorama. - Frankfurt am Main, 1993, ISBN 3-8218-4432-9
  • Jean Lacouture. Michel de Montaigne. Ein Leben zwischen Politik und Philosophie. - Frankfurt am Main, 1998, ISBN 3-593-36025-X
  • Hans Peter Balmer. Montaigne und die Kunst der Frage, Grundzüge der Essais. - Tübingen, 2008

Resursi internetā par šo tēmu