Atšķirības starp "Muskete" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
19. rindiņa: 19. rindiņa:
  
 
* [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630]
 
* [http://www.engerisser.de/Bewaffnung/Luntenschlossmuskete.html Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630]
 +
----
 +
* [http://www.mirf.ru/Articles/print4136.html ТАКТИКА ЕВРОПЕЙСКИХ АРМИЙ XVII СТОЛЕТИЯ]
  
 
[[Kategorija:Šaujamieroči]]
 
[[Kategorija:Šaujamieroči]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. septembris, plkst. 15.08

Nīderlandes musketieris, XVII gs.

Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama gludstobra šautene, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot arkebuzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas.

Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.

Skat. arī: dragona

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu