Muskete

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 15. novembris, plkst. 09.51, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīderlandes musketieris, XVII gs.

Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra šautene, ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu.

Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra arkebūzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja furketi jeb stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange, kr. подсошка). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas un karabīnes.

Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.

Skat. arī: dragona, arkebūza

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.

  • Gheyn Jakob de. Wapenhandelinghe van Roers Musquetten ende Spiessen: achtervolgende de ordre van S n Excellentie Maurits Prince van Orangie Grave van Nassau…, Gouverneur ende Capite n Generael over Gelderlandt, Hollandt, Zeelandt, Utrecht, Overyssel etc. int SGraven Hage, 1607

  • Elgood R. Firearms of the Islamic World: in the Tareq Rajab Museum, Kuwait. L.; N.&Y.: I. B. Tauris Publishers, 1995

  • Бехайм В. Энциклопедия оружия / пер. с нем.; предисл. А.Н. Кирпичникова; коммент. и прилож. С.Е. Еременко; В.М. Милованов, М.Ю. Некрасов. - АО «Санкт&Петербург оркестр»: СПб., 1995. С. 330–331.
  • Учение и хитрость ратного строения пехотных людей 1647 г. / Печатано под наблюдением действительного члена Императорского Русского Исторического Общества А.З. Мышлаевского и члена СанктПетербургского Археологического Института И.В. Парийского. - Издание Главного штаба: СПб., 1904. С. 82.

Resursi internetā par šo tēmu