Atšķirības starp "Nacionālsociālisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
  
 
1933. gadā Vācijā pie varas nāca [[NSDAP]], kas uzņēmās īstenot nacionālsociālisma idejas dzīvē.
 
1933. gadā Vācijā pie varas nāca [[NSDAP]], kas uzņēmās īstenot nacionālsociālisma idejas dzīvē.
 +
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://85.254.250.28/downloads1/zarins/nacisms.a5.pdf Zariņš Vilnis. Nacionālsociālistiskā totalitārisma idejas un to izpausmes Latvijā vācu okupācijas laikā 1941.–1945.]
  
 
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]]
 
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]]
 
[[Kategorija:Nacisms]]
 
[[Kategorija:Nacisms]]

Versija, kas saglabāta 2019. gada 28. janvāris, plkst. 10.50

Nacionālsociālisms (vc. Nationalsozialismus) jeb saīsinājumā nacisms - radikāla ideoloģija Vācijā XX gs. pirmajā pusē, kas savas metodes visai brīvi pārņēma gan no labējiem fašistiem, gan no kreisajiem komunistiem, taču pasaules uzskata pamatā lika mācību par rasēm (t.s. rasu teoriju). Valsts pastāvēšana šajā ideoloģijā ir otršķirīga, jo valstij ir tikai viena funkcija: rases sargāšana, lai tā var realizēties savā kultūrā. Līdzīgi kā fašisms, noliedza ekonomisko un politisko liberālismu. Panākumus nacisms guva ne tik daudz ar idejām, cik ar praktisko mērķu t.s. 25 punktu "pozitīvo programmu", kas balstījās uz divām pamattēzēm:

  • stipras varas nodibināšana nodrošinās Vācijas ekonomisko uzplaukumu;
  • stipras varas nodibināšana pasargās vācu uzņēmējus no komunisma draudiem.

Kā ideoloģija nostiprinājās tūdaļ pēc 1. pasaules kara, eklektiski apvienojot vienā kopumā XIX gs. mistiķu (Helēna Blavatska, Rūdolfs Šteinerts u.c.) rasu un antisemītiskās teorijas ar kreiso sociālekonomistu saimnieciskajām koncepcijām. Rasi izprata kā tautu uzplaukuma vai bojāejas izšķirošu faktoru, savukārt par vēstures svarīgāko virzošo spēku postulēja cīņu starp dažādām rasēm. Visai lielajā ideju juceklī nebija pat kādu konkrētu kritēriju, kas noteiktu piederību rasei, vienīgais, rases iedalīja bioloģiski un intelektuāli „vērtīgās”, „mazvērtīgās” un „nepilnvērtīgās”. Par rasi, kas vēsturiski radījusi civilizāciju kā tādu, nacisti uzskatīja "āriešus", kā dēvēja nordisko jeb Ziemeļu rasi. Pie „āriešiem” tika pieskaitītas praktiski visas Eiropas tautas, taču vācieši tika atzīti par rasiski visaugstvērtīgākajiem (citas tautas "sabojātas" ar ebreju un mazvērtīgāko rasu asiņu piejaukumu). No „nepilnvērtīgo rasu” vidus nacisti īpaši izcēla ebrejus, kurus vainoja visās iespējamās negācijās cilvēces vēsturē. Galvenie ideologi bija partijas vadonis Ādolfs Hitlers un vēlākais Vācijas propagandas ministrs Alfrēds Rozenbergs, taču vienotas nacionālsociālisma koncepcijas kā tādas nebija - dominējošajā publicistikā paustās idejas dažkārt ir visai pretrunīgas pat viena autora darbos (piemēram, Hitlera "Mana cīņa"), tāpēc tādas viennozīmīgas nacisma definīcijas un konkrētu ideoloģijas aprakstu nav.

1933. gadā Vācijā pie varas nāca NSDAP, kas uzņēmās īstenot nacionālsociālisma idejas dzīvē.

Literatūra par šo tēmu