Atšķirības starp "Noldes" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Noldes''' (''von Nolde, Nolle'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Noldes''' (''von Nolde, Nolle'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (''Baron Eduard von Nolde'', 1849-1895); gleznotājs Leonīds fon Nolde (1899-1962). | |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (1575–1920) [[muiža]]s. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Noldēm un [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|hercogu Vilhelmu]] bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas [[Lēnis|lēni]]. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://portal.dnb.de/opac.htm?method=simpleSearch&query=101360819 Literatur von und über Eduard von Nolde im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.geni.com/people/Hans-Nolde/6000000026025210476 Hans Nolde - Genealogy] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 31. decembris, plkst. 19.23
fon Noldes (von Nolde, Nolle) - Livonijas vācbaltiešu muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija Livonijas ordeņa vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes un Zemgales hercogistes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (Baron Eduard von Nolde, 1849-1895); gleznotājs Leonīds fon Nolde (1899-1962).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (1575–1920) muižas. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Noldēm un hercogu Vilhelmu bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas lēni.
