Apskatīt Nomarhs izejas kodu

'''Nomarhs''' (no sengr. ''nomárches''; ēģipt. ''а(n)dž-mer'' - burt. "tas, kurš rok kanālu"; angl. ''nomarch'', vāc. ''Gaufürst, Nomarch'', fr. ''nomarque'', kr. ''номарх'') - [[Faraons|faraona]] iecelts [[nome]]s pārvaldnieks, vietvaldis [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]]. Provinces aristokrātijas līderis, apveltīts ar augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu, nomes aizgādņa dievības virspriesteris. Sākot ar VI dinastiju, pavājinoties centrālajai varai, ieguva aizvien lielāku autonomu varu un sāka nodot titulu un statusu mantojumā. Senās valsts (~2800.-2250. g.p.m.ē.) beigu periodā ''nomarhi'' pārvērtās par praktiski suverēniem, savstarpēji dažkārt pat separātiski noskaņotiem vietvalžiem, kas tikai nomināli pakļāvās faraonam. To savstarpējos karos gāja bojā Senā valsts un, nostiprinoties Vidējai valstij (~2050.-1700. g.p.m.ē.), centrālā vara ievērojami ierobežoja ''nomarhus'' to tiesībās un rīcības brīvībā. Pēdējo reizi kaut cik ievērojama loma Senās Ēģiptes politikā ''nomarhiem'' bija [[Hiksi|hiksu]] iebrukuma laikā, kad tiem izdevās sakaut [[Nomadi|nomadus]] un izveidot Jauno valsti (1580.-1070. g.p.m.ē.). Tajā ''nomarhi'' atkal kļuva par faraona ieceltiem vietvalžiem, taču tituls saglabājās līdz pat Ēģiptes valsts pastāvēšanas beigām. III gs.p.m.ē. [[Stratēgs|stratēgi]] pamazām pārņēma varu no nomarhiem, kuru pārziņā vairs palika tikai tiešie faraona valdījumi (t.i. tie kļuva par tādiem kā faraona muižu saimniecības pārvaldniekiem nomē).

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Franke D. Das Heiligtum des Heqaib auf Elephantine. - Heidelberg, 1994, ISBN 3-927552-17-8

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://bse.sci-lib.com/article082476.html Значение слова "Номарх" в Большой Советской Энциклопедии]

[[Kategorija:Tituli un amati]]