Atšķirības starp "Novgorodas zeme" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
18. rindiņa: 18. rindiņa:
 
* [http://bibliotekar.ru/teoria-gosudarstva-i-prava-6/43.htm Общественный строй в Новгороде]
 
* [http://bibliotekar.ru/teoria-gosudarstva-i-prava-6/43.htm Общественный строй в Новгороде]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/IstPrav/06.php Новгородская и Псковская феодальные аристократические республики. // История Государства и права России.]
 
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/IstPrav/06.php Новгородская и Псковская феодальные аристократические республики. // История Государства и права России.]
 +
* [http://mirknig.com/2007/09/21/janin_v.l._ocherki_kompleksnogo_istochnikovedenija.html Янин В.Л. Очерки комплексного источниковедения (Средневековый Новгород) - Высшая школа, 1977]
 +
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 18.09

Novgorodas feodālā republika (kr. Новгородская феодальная республика) jeb Dižā Novgoroda (Великий Новгород) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Novgorodas pilsētvalstij. Izveidojās, sairstot Kijevas lielkņazistes centrālajai varai, tai sašķeļoties dalienu kņazistēs, 1136. gadā. XV gs. šīs pilsētvalsts kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts kņazs. 1478. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja Maskavas lielkņaziste.

Skat. arī Novgorodas tiesas grāmata, Novgorodas hronikas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57.-58. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu