Atšķirības starp "Okšota tipoloģija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Oksota tipologija.jpg‎|right|thumb|400px|]]
+
[[Attēls:Oksota tipologija.jpg‎|right|thumb|400px|Okšota/Emšlija shēma]]
 
'''Okšota tipoloģija''' (an. ''Oakeshott typology'', vc. ''Oakeshott-Klassifikation'', fr. ''classification d'Oakeshott'', kr. ''типология Оукшотта'') – Evarta Okšota (''Ewart Oakeshott''; 1916-2002) izveidota viduslaiku (1050-1550) [[Zobens|zobenu]] klasifikācijas sistēma. Atšķirībā no citām tipoloģijām (piemēram, Fofmeijeras tipoloģija, kura klasificē zobenus pēc atšķirībām [[Spals|spala]] konstrukcijā un formā), Okšots par pamatu ņem zobena “darba” daļu, t.i. asmeni, tad [[Garde|gardi]] un uzgali – šīs trīs savstarpēji saistītās shēmas veido visai ērtu sistēmu, kas pētniekam ļauj aprakstīt gandrīz jebkuru zobena tipu pēc formulas: XVIII-T-4 (kur XVIII ir asmens, T – roktura uzgalis, 4 – gardes stils).
 
'''Okšota tipoloģija''' (an. ''Oakeshott typology'', vc. ''Oakeshott-Klassifikation'', fr. ''classification d'Oakeshott'', kr. ''типология Оукшотта'') – Evarta Okšota (''Ewart Oakeshott''; 1916-2002) izveidota viduslaiku (1050-1550) [[Zobens|zobenu]] klasifikācijas sistēma. Atšķirībā no citām tipoloģijām (piemēram, Fofmeijeras tipoloģija, kura klasificē zobenus pēc atšķirībām [[Spals|spala]] konstrukcijā un formā), Okšots par pamatu ņem zobena “darba” daļu, t.i. asmeni, tad [[Garde|gardi]] un uzgali – šīs trīs savstarpēji saistītās shēmas veido visai ērtu sistēmu, kas pētniekam ļauj aprakstīt gandrīz jebkuru zobena tipu pēc formulas: XVIII-T-4 (kur XVIII ir asmens, T – roktura uzgalis, 4 – gardes stils).
  

Versija, kas saglabāta 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 08.17

Okšota/Emšlija shēma

Okšota tipoloģija (an. Oakeshott typology, vc. Oakeshott-Klassifikation, fr. classification d'Oakeshott, kr. типология Оукшотта) – Evarta Okšota (Ewart Oakeshott; 1916-2002) izveidota viduslaiku (1050-1550) zobenu klasifikācijas sistēma. Atšķirībā no citām tipoloģijām (piemēram, Fofmeijeras tipoloģija, kura klasificē zobenus pēc atšķirībām spala konstrukcijā un formā), Okšots par pamatu ņem zobena “darba” daļu, t.i. asmeni, tad gardi un uzgali – šīs trīs savstarpēji saistītās shēmas veido visai ērtu sistēmu, kas pētniekam ļauj aprakstīt gandrīz jebkuru zobena tipu pēc formulas: XVIII-T-4 (kur XVIII ir asmens, T – roktura uzgalis, 4 – gardes stils).

Visi zobeni tiek iedalīti divās daļās: pirmajā ietilpst laikā no 1050. līdz 1350. gadiem tapušie, t.s. “romāņu”, kam raksturīgi gari un plakani (šķērsgriezumā dubultlēca) asmeņi; otrā aptver t.s. “gotiskos” zobenus (1350-1550), kuru asmeņi jau ir krietni šaurāki un ar garu smaili, bet šķērsgriezumā rombi vai sešskaldņi. Pirmās grupas zobeni vairāk domāti ciršanai, savukārt otrās – duršanai (visai liels īpatsvars šajā grupā ir t.s. “bastardi”). Abas grupas iedalītas 13 pamattipos un 9 apakštipos. Atsevišķi ir XXI un XXII tipu zobeni, kas jau lielā mērā attiecas uz renesanses laiku.