Atšķirības starp "Okupācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Okupācija''' (lat. ''occupatio'', no ''occupare'' - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta: | '''Okupācija''' (lat. ''occupatio'', no ''occupare'' - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Īpašuma iegūšanas veids [[Romiešu tiesības|romiešu civiltiesībās]], kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums, | + | * '''1.''' Īpašuma iegūšanas veids [[Romiešu tiesības|romiešu civiltiesībās]], kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums vai teritorija, padarot to par savu. |
| − | * '''2.''' Citas [[valsts]] teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem, | + | * '''2.''' Citas [[valsts]] teritorijas vai tās daļas ieņemšana uz laiku ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem, izveidotot tur savu militārās administrācijas varu. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešu bruņoto spēku varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). Saskaņā ar Hāgas (1907.) un Ženēvas (1949.) konvencijām, okupētājvarai okupētajā teritorijā jāuztur kārtība, jārespektē tās iedzīvotāju gods, dzīvība un īpašums; pret tiem nedrīkst pielietot vardarbību,, iebaidīšanu, fiziskus un morālus spaidus. Aizliegts pārvietot uz okupēto teritoriju savas valsts pilsoņus. Aizliegta okupētās teritorijas iekļaušana okupētājas valsts sastāvā. |
| − | ** Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. ''occupatio imperii'') - šādā veidā | + | |
| + | Izšķir 3 šādas okupācijas veidus: | ||
| + | ** Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. ''occupatio imperii'') - šādā veidā pagātnē tika veidota liela daļa [[Kolonija|koloniju]]. | ||
** Naidīgas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana kara laikā (lat. ''occupatio bellica''). | ** Naidīgas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana kara laikā (lat. ''occupatio bellica''). | ||
** Svešas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. ''occupatio pacifica''). | ** Svešas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. ''occupatio pacifica''). | ||
Versija, kas saglabāta 2022. gada 29. maijs, plkst. 21.31
Okupācija (lat. occupatio, no occupare - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Īpašuma iegūšanas veids romiešu civiltiesībās, kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums vai teritorija, padarot to par savu.
- 2. Citas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana uz laiku ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem, izveidotot tur savu militārās administrācijas varu. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešu bruņoto spēku varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). Saskaņā ar Hāgas (1907.) un Ženēvas (1949.) konvencijām, okupētājvarai okupētajā teritorijā jāuztur kārtība, jārespektē tās iedzīvotāju gods, dzīvība un īpašums; pret tiem nedrīkst pielietot vardarbību,, iebaidīšanu, fiziskus un morālus spaidus. Aizliegts pārvietot uz okupēto teritoriju savas valsts pilsoņus. Aizliegta okupētās teritorijas iekļaušana okupētājas valsts sastāvā.
Izšķir 3 šādas okupācijas veidus:
- Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. occupatio imperii) - šādā veidā pagātnē tika veidota liela daļa koloniju.
- Naidīgas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana kara laikā (lat. occupatio bellica).
- Svešas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. occupatio pacifica).
Skat. arī okupācijas režīms, anšluss, Latvijas okupācija 1940. gadā, Latvijas okupācija 1941.-1944., ius spolii
Literatūra par šo tēmu
- Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
- Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225., 277. lpp.
