Osteni

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 17. janvāris, plkst. 11.46, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Von der Osten Wappen.png

von der Osteni (von der Osten, kr. фон дер Остен) - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās ministeriaļi brāļi Egehards Oste (Egehard de Oste), Bertolds (Bertold de Oste), Teoderihs (Theodericus de Oste), Valters (Walther de Oste) un Hicels (Hizel de Oste), Brēmenes arhibīskapa vasaļi. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par brīvkungiem. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes grāfu.

XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste) devās uz Livoniju, kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), jeb Osten-Zakeniem.