Padošanās līgumi

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 21. augusts, plkst. 13.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pacta subiectionis (fragments)

Padošanās līgumi (viduslat. Pacta subiectionis), Kurzemes hercogistes dokumentos biežāk dēvēts par Provisio Ducalis (burt. "hercoga iztika, aprūpe") - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu un Livonijas zemes kungiem noslēgto līgums un vienošanos kopums, kas paredzēja, ka pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ieguva bijušos ordeņa īpašumus Kurzemē un Zemgalē kā mantojamu lēņa hercogisti (Kurzemes un Zemgales hercogiste), kamēr pārējā teritorija uz ziemeļiem no Daugavas nonāca tiešā Sigismunda II Augusta pārvaldībā, kurš tur izveidoja Pārdaugavas hercogisti (Ducatus Transdunensis). Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), bruņniecībai un dižciltīgajiem (Ritterschaft und Adel) apstiprināja apelācijas tiecības pie karaļa. noteica jaunās valsts pamatprincipus: 1) ticības brīvību saskaņā ar Augsburgas konfesiju, 2) līdzšinējo tiesību un privilēģiju saglabāšanu, kā arī muižu mantošanas tiesības abu dzimumu ģimenes locekļiem, 3) tiesības vietējiem ieņemt valsts amatus. Gothardam Ketleram tika piešķirts tāds pats tituls, regālijas un gods kā Prūsijas hercogam. Dokumenta oriģināls ir latīņu valodā, drīz pēc tā sastādīšanas tapa arī daudzskaitlīgi noraksti un tulkojumi vācu valodā. Oriģināls pašlaik atrodas Herdera institūtā Marburgā (Vācija). Pakļaušanās akta realizācija notika 1562. gada 5. martā Rīgas pilī, kur mestrs un citi ordeņa hierarhi svinīgi atteicās no saviem amatiem, bet Ordenis tika sekularizēts. Pēc tam Gothards Ketlers jau kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Sigismundam II Augustam kā Lietuvas valdniekam, kļūstot par tā vasali, bet bijušie ordeņa brāļi zvērēja uzticību jaunajam hercogam kā viņa pavalstnieki. Tādējādi 1562. gada 5. martā notika Kurzemes hercogistes dibināšana de facto.

Līguma oriģināls saglabājies bijušajā Kurzemes hercogu arhīvā (tagad LVVA), vairākkārt publicēts. Pirmo publikāciju sagatavoja un veica Dāvids Hitrejs (Chyträus, 1530.-1600.) 1593. gadā Rostokā iespiestajā grāmatā Chronicon Saxoniae ab a. 1500 ad a. 1595. Pēc tam līgums publicēts 1759. gadā Viļņā Matiasa Dogjela (Dogiel, 1715.-1760.) izdotajā Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae (Polijas karalistes un Lietuvas lielhercogistes dokumentu krājums) V sējumā kā 138. dokuments. 1772. gadā līgumu publicēja bijušā Kurzemes hercoga padomnieka, jurista Kristofa Georga Cīgenhorna (Ziegenhorn, 1714.-1783.) Kēnigsbergā izdotajā grāmatā Staatsrecht der Herzogthümer Kurland und Semgallen (Kurzemes un Zemgales hercogistu valsts tiesības) kā 50. pielikums. 1802. gadā Mītavā (mūsd. Jelgava) līgumu publicēja jurists Gustavs Johans Budenbroks (Buddenbrock, 1758.-1821.) krājumā Sammlung der Gesetze, welche das heutige livländische Landrecht enthalten, kritisch bearbeitet (Likumu krājums, kas ietver kritiski apstrādātas tagadējās Vidzemes zemes tiesības) I sējumā. Zinātniski augstvērtīgākais līguma teksts iespiests Kurzemes virsgalmatiesas Mītavā virssekretārs Heinrihs Ludvigs Birkels (1755.-1815.), 1807. gadā Mītavā izdotajā Valdības formulas dokumentu krājumā. Gan Budenbroka, gan Birkela izdevumā blakus līguma tekstam latīņu valodā ievietots tā tulkojums vācu valodā.

Skat. arī: Valdības formula, Sigismunda Augusta privilēģija

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 94.-95. lpp.
  • Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. fonds, 4. apraksts, 239. lieta
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp.
  • No Padošanās līguma līdz Valdības formulai. Kurzemes hercogistes satversmes attīstība no 1561. g. līdz 1617. g. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1993., Nr4., 42.-58. lpp.

  • Hübner M. Herzog und Landschaft: Die Verfassung im Herzogtum Kurland bis 1617. // Das Herzogtum Kurland 1561-1795. - Verl. Nordostdt. Kulturwerk: Lüneburg, 1993, S. 29.-32.

Resursi internetā par šo tēmu