Atšķirības starp "Palisāde" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Motte.jpg|right|thumb|200px|ar palisādi nocietināta ''motes'' tipa mītne]] | [[Attēls:Motte.jpg|right|thumb|200px|ar palisādi nocietināta ''motes'' tipa mītne]] | ||
| − | '''Palisāde''' (no lat. ''palus'' - miets; angl. ''palisade'', vāc. ''Palisade'', fr. ''palissade'', kr. ''палисад'') - augsts žogs ar šaujamlūkām no cieši blakus stāvus ieraktiem baļķiem, kam nosmailināti gali, un ūdens aizsardzības grāvi priekšā. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. ''Palisādes'' bija labi piemērotas aizsardzībai īstermiņa konfliktos un uzbrucēju [[Avangards| | + | '''Palisāde''' (no lat. ''palus'' - miets; angl. ''palisade'', vāc. ''Palisade'', fr. ''palissade'', kr. ''палисад'') - augsts žogs ar šaujamlūkām no cieši blakus stāvus ieraktiem baļķiem, kam nosmailināti gali, un ūdens aizsardzības grāvi priekšā. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. ''Palisādes'' bija labi piemērotas aizsardzībai īstermiņa konfliktos un uzbrucēju [[Avangards|avangarda]] pārvietošanās nobremzēšanai, tomēr tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem. Līdz ar to visbiežāk izmantotas priekšpiļu nocietināšanai, kā pagaidu aizsardzības josla, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīgs akmens mūris, vai arī kā karaspēka pagaidu apmetņu aizsardzības siena vai atsevišķu karaspēka vienību (strēlnieku, artilērijas) pozīciju aizsardzības būve. |
[[Kategorija:Fortifikācija]] | [[Kategorija:Fortifikācija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. decembris, plkst. 14.23
Palisāde (no lat. palus - miets; angl. palisade, vāc. Palisade, fr. palissade, kr. палисад) - augsts žogs ar šaujamlūkām no cieši blakus stāvus ieraktiem baļķiem, kam nosmailināti gali, un ūdens aizsardzības grāvi priekšā. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. Palisādes bija labi piemērotas aizsardzībai īstermiņa konfliktos un uzbrucēju avangarda pārvietošanās nobremzēšanai, tomēr tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem. Līdz ar to visbiežāk izmantotas priekšpiļu nocietināšanai, kā pagaidu aizsardzības josla, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīgs akmens mūris, vai arī kā karaspēka pagaidu apmetņu aizsardzības siena vai atsevišķu karaspēka vienību (strēlnieku, artilērijas) pozīciju aizsardzības būve.
