Atšķirības starp "Palisāde" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Palisade_fort_Remy.jpg|right|thumb|200px|ar palisādi nocietināts [[forts]]]] | [[Attēls:Palisade_fort_Remy.jpg|right|thumb|200px|ar palisādi nocietināts [[forts]]]] | ||
| − | '''Palisāde''' (no lat. ''palus'' - miets; angl. ''palisade'', vāc. ''Palisade'', fr. ''palissade'', kr. ''палисад'') - | + | '''Palisāde''' jeb '''stāvkoku žogs''' (no lat. ''palus'' - miets; angl. ''stockade, palisade'', vāc. ''Pfahlzaun, Palisade'', fr. ''palissade'', kr. ''палисад, частокол, косая надолба'') - siena ar šaujamlūkām no cieši blakus stāvus ieraktiem baļķiem, kam nosmailināti gali, un ūdens aizsardzības grāvi priekšā. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. ''Palisādes'' bija labi piemērotas aizsardzībai - uzbrucēju [[Avangards|avangarda]] pārvietošanās nobremzēšanai (tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem), - vai gluži otrādi: aplencēju karaspēka aizardzībai pret negaidītiem aplenkto izbrukumiem. Līdz ar to visbiežāk izmantotas priekšpiļu nocietināšanai, kā pagaidu aizsardzības josla, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīgs akmens mūris, vai arī kā karaspēka pagaidu apmetņu aizsardzības siena vai atsevišķu karaspēka vienību (strēlnieku, artilērijas) pozīciju aizsardzības būve. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Graudonis J. Arheoloģijas terminu vārdnīca. - Zinātne: Rīga, 1994. | ||
[[Kategorija:Fortifikācija]] | [[Kategorija:Fortifikācija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. decembris, plkst. 16.13
Palisāde jeb stāvkoku žogs (no lat. palus - miets; angl. stockade, palisade, vāc. Pfahlzaun, Palisade, fr. palissade, kr. палисад, частокол, косая надолба) - siena ar šaujamlūkām no cieši blakus stāvus ieraktiem baļķiem, kam nosmailināti gali, un ūdens aizsardzības grāvi priekšā. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem. Palisādes bija labi piemērotas aizsardzībai - uzbrucēju avangarda pārvietošanās nobremzēšanai (tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem), - vai gluži otrādi: aplencēju karaspēka aizardzībai pret negaidītiem aplenkto izbrukumiem. Līdz ar to visbiežāk izmantotas priekšpiļu nocietināšanai, kā pagaidu aizsardzības josla, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīgs akmens mūris, vai arī kā karaspēka pagaidu apmetņu aizsardzības siena vai atsevišķu karaspēka vienību (strēlnieku, artilērijas) pozīciju aizsardzības būve.
Literatūra par šo tēmu
- Graudonis J. Arheoloģijas terminu vārdnīca. - Zinātne: Rīga, 1994.
