Atšķirības starp "Parādkalpi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ("Iepirktie" pārdēvēju par "Parādkalpi")
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Parādkalpi''' (kr. ''закупы'') - senkrievu zemēs naudas vai naturālā aizņēmuma (kr. ''купа'') atkarībā nonākušie parādnieki, kas parādu atdod, atstrādājot.
+
'''Parādkalpi''' (kr. ''закупы'') - senkrievu zemēs naudas vai naturālā aizņēmuma (kr. ''купа'') atkarībā nonākušie parādnieki, kas parādu atdod, atstrādājot. Atdevuši parādu, ''parādkalpi'' atguva personisko brīvību. Atšķirībā no pilnīga kalpa, parādkalpu saimnieks nedrīkstēja nogalināt, parādkalps varēja doties peļņā citur, varēja vērsties tiesā pret saimnieku. Tie ''parādkalpi'', kas nespēja atdot parādu vai centās izvairīties no tā atdošanas, nonāca daudz beztiesiskākajā ''holopu'' (kr. ''холопы'') statusā. [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] par ''parādkalpiem'' XIV-XVI gs. dēvēja parādniekus, kuri parādu atstrādāja kreditora saimniecībā.
  
== Komentāri ==
+
Skat. arī [[Krievu tiesa]]
 
 
Tie ''parādkalpi'', kas nespēja atdot parādu vai centās izvairīties no tā atdošanas, nonāca daudz beztiesiskākajā ''holopu'' (kr. ''холопы'') statusā. [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] par ''parādkalpiem'' XIV-XVI gs. dēvēja parādniekus, kuri parādu atstrādāja kreditora saimniecībā.
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
10. rindiņa: 8. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Греков Б. Д., Крестьяне на Руси с древнейших времен до XVII в. / т. 1, - Москва, 1952
 
* Греков Б. Д., Крестьяне на Руси с древнейших времен до XVII в. / т. 1, - Москва, 1952
 +
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article042711.html Значение слова "Закупы" в Большой Советской Энциклопедии]
  
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. oktobris, plkst. 09.09

Parādkalpi (kr. закупы) - senkrievu zemēs naudas vai naturālā aizņēmuma (kr. купа) atkarībā nonākušie parādnieki, kas parādu atdod, atstrādājot. Atdevuši parādu, parādkalpi atguva personisko brīvību. Atšķirībā no pilnīga kalpa, parādkalpu saimnieks nedrīkstēja nogalināt, parādkalps varēja doties peļņā citur, varēja vērsties tiesā pret saimnieku. Tie parādkalpi, kas nespēja atdot parādu vai centās izvairīties no tā atdošanas, nonāca daudz beztiesiskākajā holopu (kr. холопы) statusā. Lietuvas lielkņazistē par parādkalpiem XIV-XVI gs. dēvēja parādniekus, kuri parādu atstrādāja kreditora saimniecībā.

Skat. arī Krievu tiesa

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27. lpp.

  • Греков Б. Д., Крестьяне на Руси с древнейших времен до XVII в. / т. 1, - Москва, 1952

Resursi internetā par šo tēmu