Atšķirības starp "Parīzes miera konference" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Parīzes | + | '''Parīzes Miera konference''' - 1. Pasaules karā uzvarējušo valstu konference, kas notika laikā no 1919. gada 18.-21. janvārī, lai izstrādātu mira līgumu ar sakautajām valstīm. Dalību ņē°a 32 valstis: ASV, Francija, Lielbritānija, Ķīna, Japāna, Čehoslovākija, Beļģija, Polija u.c. Kad tika izstrādāti miera līgumu projekti, uzaicināja arī Vācijas un tās sabiedroto pārstāvjus Konferencē sagatavoja miera līgumus ar Vāciju ([[Versaļas miera līgums]], 1919.), Austriju ([[Senžermēnas miera līgums]] 1919), Ungāriju, [[Trianonas miera līgums]], 1920.), Bulgāriju ([[Neiji miera līgums]], 1919.) un Turciju ([[Sevras miera līgums), 1920.). Bez tam konference apstiprināja arī [[Tautu savienība]]s statūtus. |
Konferences faktu aktīvi izmantoja jaundizveidotās Latvijas Republikas pārstāvji, lai popularizētu savu viedokli Baltijas problēmu jautājumos, saņemtu uzaicinājumu oficiāli piedalīties Miera konferencē, saņemtu starptautiskās sabiedrības atbalstu centieniem atbrīvot Latvijas teritoriju un tās atzīšanu ''de iure''. | Konferences faktu aktīvi izmantoja jaundizveidotās Latvijas Republikas pārstāvji, lai popularizētu savu viedokli Baltijas problēmu jautājumos, saņemtu uzaicinājumu oficiāli piedalīties Miera konferencē, saņemtu starptautiskās sabiedrības atbalstu centieniem atbrīvot Latvijas teritoriju un tās atzīšanu ''de iure''. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. marts, plkst. 06.22
Parīzes Miera konference - 1. Pasaules karā uzvarējušo valstu konference, kas notika laikā no 1919. gada 18.-21. janvārī, lai izstrādātu mira līgumu ar sakautajām valstīm. Dalību ņē°a 32 valstis: ASV, Francija, Lielbritānija, Ķīna, Japāna, Čehoslovākija, Beļģija, Polija u.c. Kad tika izstrādāti miera līgumu projekti, uzaicināja arī Vācijas un tās sabiedroto pārstāvjus Konferencē sagatavoja miera līgumus ar Vāciju (Versaļas miera līgums, 1919.), Austriju (Senžermēnas miera līgums 1919), Ungāriju, Trianonas miera līgums, 1920.), Bulgāriju (Neiji miera līgums, 1919.) un Turciju ([[Sevras miera līgums), 1920.). Bez tam konference apstiprināja arī Tautu savienības statūtus.
Konferences faktu aktīvi izmantoja jaundizveidotās Latvijas Republikas pārstāvji, lai popularizētu savu viedokli Baltijas problēmu jautājumos, saņemtu uzaicinājumu oficiāli piedalīties Miera konferencē, saņemtu starptautiskās sabiedrības atbalstu centieniem atbrīvot Latvijas teritoriju un tās atzīšanu de iure.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 228. lpp. ISBN 9984-00-395-7
