Atšķirības starp "Parīzes vienošanās (1950.)" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Parīzes vienošanās''' jeb '''Šūmana plāns''' - vienošanās 1950. gada pavasarī starp Francijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par abu valstu kopējo ogļu un tērauda tirgu, tādējādi abām valstīm radot kopēju interešu sfēru. Priekšlikumu izstrādāja un izteica Francijas Ārlietu Ministram [[Šūmans Robērs|Robēram Šūmanam]] un Vācijas kancleram [[Adenauers Konrads|Konradam Adenaueram]] franču politiķis [[Monē Žans|Žans Monē]]. Piedāvājumu 1950. gada 9. maijā oficiāli izteica Francija un to pozitīvi uzņēma Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā. “Jebkurš karš starp Vāciju un Franciju ir kļuvis morāli neiedomājams un materiāli neiespējams”, rakstīja Robērs Šūmans savā 1950 gada deklarācijā, kas bija Parīzes Vienošanās pamatā. | + | '''Parīzes vienošanās''' jeb '''Šūmana plāns''' - vienošanās 1950. gada pavasarī starp Francijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par abu valstu kopējo ogļu un tērauda tirgu, tādējādi abām valstīm radot kopēju interešu sfēru. Priekšlikumu izstrādāja un izteica Francijas Ārlietu Ministram [[Šūmans Robērs|Robēram Šūmanam]] un Vācijas kancleram [[Adenauers Konrads|Konradam Adenaueram]] franču politiķis [[Monē Žans|Žans Monē]]. Piedāvājumu 1950. gada 9. maijā oficiāli izteica Francija un to pozitīvi uzņēma Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā. “Jebkurš karš starp Vāciju un Franciju ir kļuvis morāli neiedomājams un materiāli neiespējams”, rakstīja Robērs Šūmans savā 1950. gada deklarācijā, kas bija Parīzes Vienošanās pamatā. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. oktobris, plkst. 14.41
Parīzes vienošanās jeb Šūmana plāns - vienošanās 1950. gada pavasarī starp Francijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par abu valstu kopējo ogļu un tērauda tirgu, tādējādi abām valstīm radot kopēju interešu sfēru. Priekšlikumu izstrādāja un izteica Francijas Ārlietu Ministram Robēram Šūmanam un Vācijas kancleram Konradam Adenaueram franču politiķis Žans Monē. Piedāvājumu 1950. gada 9. maijā oficiāli izteica Francija un to pozitīvi uzņēma Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā. “Jebkurš karš starp Vāciju un Franciju ir kļuvis morāli neiedomājams un materiāli neiespējams”, rakstīja Robērs Šūmans savā 1950. gada deklarācijā, kas bija Parīzes Vienošanās pamatā.
Komentāri
Eiropas Ogļu un Tērauda Savienības dibināšanas līgums, kura pirmā daļa ir patreizējā Eiropas Savienība, tika parakstīts 1951. gada aprīlī.
