Petroglifi

Petroglifi (no sgr. πέτρος = “akmens” + γλυφή = “gravējums”; an. petroglyph, vc. Petroglyphe, kr. петроглифы) – iegrebtas zīmes akmenī vai iežu atsegumos (pārsvarā alās), atklātā dabā, kā arī arheoloģiskas nozīmes mobilos artefaktos (kaulā vai kokā).

Senākie petroglifi attiecas uz paleolīta beigām un neolītu. Petroglifu interpretācija var būt kompleksa: ģeometriskas līnijas, zoomorfi atveidi, kas paleolītā bieži tiek projicēti daudzos slāņos viens virs otra, kā arī dekoratīvi motīvi. Visticamāk, to veidošana kā saistīta ar agrīnajiem reliģiskajiem ticējumiem.

Pirmais petroglifus Latvijā 1973. gadā sāka pētīt arheologs J. Urtāns vienā no Lībiešu upuralām. Vēlākajos gadu desmitos tika atklātas aizvien jaunas vietas ar petroglifiem (apzinātas 60 šādas vietas).