Atšķirības starp "Piebalgas bataljons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''8. Piebalgas bataljons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība, saformēta 1919. gada 22. jūnijā saskaņā ar [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] komandiera pavēli (20.06.1919.). Komandieris [[poručiks]] J.Grosvalds. Pakļauta [[Latvijas armija]]s [[Kurzemes divīzija]]i. | + | '''8. Piebalgas bataljons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība, saformēta 1919. gada 22. jūnijā saskaņā ar [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] komandiera pavēli (20.06.1919.). Komandieris [[poručiks]] J.Grosvalds. Pakļauta [[Latvijas armija]]s [[Kurzemes divīzija]]i. Vienību saformēja no 4. atsevišķā bataljona 1. rotas (107 vīri), Vecpiebalgas apvidū mobilizētajiem (62 vīri) un atsūtītajiem 30 [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka]] karavīriem. 12. jūlijā vienība tika papildināta vēl ar 113 vīriem (pāris dienas vēlāk no vienības izdalīja 13 karavīrus, kurus nodeva Bērzones komandanta rīcībā, bet 14 vīrus nosūtīja uz fronti). |
| − | |||
| − | Vienību saformēja no 4. atsevišķā bataljona 1. rotas (107 vīri), Vecpiebalgas apvidū mobilizētajiem (62 vīri) un atsūtītajiem 30 [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulka]] karavīriem. 12. jūlijā vienība tika papildināta vēl ar 113 vīriem (pāris dienas vēlāk no vienības izdalīja 13 karavīrus, kurus nodeva Bērzones komandanta rīcībā, bet 14 vīrus nosūtīja uz fronti). | ||
* 1. rota ([[kapitans]] K.Caune) | * 1. rota ([[kapitans]] K.Caune) | ||
* 2. rota (no 26.06. [[poručiks]] J.Viducis) | * 2. rota (no 26.06. [[poručiks]] J.Viducis) | ||
* 3. rota (no 26.06. kapitans Kalniņš) | * 3. rota (no 26.06. kapitans Kalniņš) | ||
* darba rota ([[praporščiks]] Sirmbārdis) | * darba rota ([[praporščiks]] Sirmbārdis) | ||
| + | 1919. gada 3. septembrī bataljons tika iekļauts [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]] kā 3. bataljons. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. marts, plkst. 06.48
8. Piebalgas bataljons - Latvijas bruņoto spēku vienība, saformēta 1919. gada 22. jūnijā saskaņā ar landesvēra Atsevišķās latviešu brigādes komandiera pavēli (20.06.1919.). Komandieris poručiks J.Grosvalds. Pakļauta Latvijas armijas Kurzemes divīzijai. Vienību saformēja no 4. atsevišķā bataljona 1. rotas (107 vīri), Vecpiebalgas apvidū mobilizētajiem (62 vīri) un atsūtītajiem 30 2. Cēsu kājnieku pulka karavīriem. 12. jūlijā vienība tika papildināta vēl ar 113 vīriem (pāris dienas vēlāk no vienības izdalīja 13 karavīrus, kurus nodeva Bērzones komandanta rīcībā, bet 14 vīrus nosūtīja uz fronti).
- 1. rota (kapitans K.Caune)
- 2. rota (no 26.06. poručiks J.Viducis)
- 3. rota (no 26.06. kapitans Kalniņš)
- darba rota (praporščiks Sirmbārdis)
1919. gada 3. septembrī bataljons tika iekļauts 2. Ventspils kājnieku pulkā kā 3. bataljons.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 231. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
