Atšķirības starp "Pilskalns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pilskalns''' (an. ''hill fort'', vc. ''Wallburg'', kr. ''городище'') - bronzas un dzelzs laikmetā ar zemes vaļņiem, grāvjiem un uzbērumiem izmainīts un apbūvēts pakalns, kas izceļas virs apkaimes un bijis nozīmīgs objekts apkaimes sabiedrības sadzīvē.  
+
'''Pilskalns''' (an. ''hill fort'', vc. ''Wallburg'', kr. ''городище'') - [[Arheoloģija|arheoloģisks]] objekts, bronzas vai dzelzs laikmetā izmainīts un apbūvēts pakalns ar mākslīgi veidotiem zemes vaļņiem, grāvjiem, terasēm un uzbērumiem, kas izceļas virs apkaimes, savā laikā bijis nozīmīgs objekts apkaimes sabiedrības sadzīvē. Pats apzīmējums "pilskalns" ir klasifikācijas, interpretācijas un praktiskā pielietojuma apvienojums, nevis loģiski izstrādāts termins ar noteiktu interpretējamu saturu.
  
No [[sēta]]s pilskalnu apbūvi atšķir izvietojums uz zemes reljefa paaugstinājuma un [[fortifikācija]]s būves. Novecojušā literatūrā uzsvērtais militārās aizsardzības aspekts bijis tikai viena no pilskalnu funkcijām, pie tam, atkarībā no konkrētās sabiedrības vai laika posma īpatnībām, bieži vien ne tā svarīgākā, dažkārt prestižam spēlējot lielāku lomu. Daudz biežāk pilskalni kalpoja kā sociāli simboli, pulcēšanās vietas, kurās notikusi maiņa, [[tautas sapulce]]s, [[iniciācija]]s u.c. sociāli nozīmīgas darbības, retāk kalpojot kā elites rezidences. Piemēram, Veseksas agrā un vidējā dzelzs laikmeta pilskalnos nav konstatēta saistība ar militārajām aktivitātēm, par spīti iespaidīgajām fortifikācijas būvēm, Halštates perioda pilskalni Tīringenē netiek saistīti ar elites rezidencēm, bet gan ar nozīmīgas iedzīvotāju daļas dzīvesvietu un pastorālu ekonomiku, savukārt Zviedrijas rietumu daļas pilskalni nepārprotami veido militāras sistēmas daļu.
+
Termina saturs ir grūti interpretējams, jo pats objekts, ko apzīmē kā "pilskalnu", bijis visai multifunkcionāls. No [[sēta]]s pilskalnu apbūvi atšķir izvietojums uz zemes reljefa paaugstinājuma un [[fortifikācija]]s būves. Novecojušā literatūrā uzsvērtais militārās aizsardzības aspekts bijis tikai viena no pilskalnu funkcijām, pie tam, atkarībā no konkrētās sabiedrības vai laika posma īpatnībām, bieži vien ne tā svarīgākā, dažkārt prestižam spēlējot lielāku lomu. Daudz biežāk pilskalni kalpoja kā sociāli simboli, pulcēšanās vietas, kurās notikusi maiņa, [[tautas sapulce]]s, [[iniciācija]]s u.c. sociāli nozīmīgas darbības, retāk kalpojot kā elites rezidences. Piemēram, Veseksas agrā un vidējā dzelzs laikmeta pilskalnos nav konstatēta saistība ar militārajām aktivitātēm, par spīti iespaidīgajām fortifikācijas būvēm, Halštates perioda pilskalni Tīringenē netiek saistīti ar elites rezidencēm, bet gan ar nozīmīgas iedzīvotāju daļas dzīvesvietu un pastorālu ekonomiku, savukārt Zviedrijas rietumu daļas pilskalni nepārprotami veido militāras sistēmas daļu.
  
 
Pilskalnu savstarpējais izvietojums reģionā veido noteiktas sistēmas, kas pilskalnu atšķirīgos izmantošanas periodos var būt hierarhiskas un nehierarhiskas, nukleāras (daži lieli pilskalni) un nenukleāras (daudzii mazi pilskalni) sistēmas. Arī pilskalnu funkcijās vērojamas dažādas variācijas. Tos var iedalīt pēc apdzīvotības ilguma un rakstura: pastāvīga vai sezonāla dzīvesvieta, vai sporādiska izmantošana (tirdzniecības vai sociālās aktivitātes), patvēruma vieta nepieciešamības gadījumā, pie tam daudzi pilskalni nekad netika apdzīvoti. Arī pilskalnu iedzīvotājus var iedalīt: visa sabiedrība, tuvējās apkaimes iedzīvotāji, sociālā elite, amatnieki un tirgotāji, atsevišķas vecuma grupas, etniskās grupas (piem., iekartāji) u.tml.
 
Pilskalnu savstarpējais izvietojums reģionā veido noteiktas sistēmas, kas pilskalnu atšķirīgos izmantošanas periodos var būt hierarhiskas un nehierarhiskas, nukleāras (daži lieli pilskalni) un nenukleāras (daudzii mazi pilskalni) sistēmas. Arī pilskalnu funkcijās vērojamas dažādas variācijas. Tos var iedalīt pēc apdzīvotības ilguma un rakstura: pastāvīga vai sezonāla dzīvesvieta, vai sporādiska izmantošana (tirdzniecības vai sociālās aktivitātes), patvēruma vieta nepieciešamības gadījumā, pie tam daudzi pilskalni nekad netika apdzīvoti. Arī pilskalnu iedzīvotājus var iedalīt: visa sabiedrība, tuvējās apkaimes iedzīvotāji, sociālā elite, amatnieki un tirgotāji, atsevišķas vecuma grupas, etniskās grupas (piem., iekartāji) u.tml.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. novembris, plkst. 13.49

Pilskalns (an. hill fort, vc. Wallburg, kr. городище) - arheoloģisks objekts, bronzas vai dzelzs laikmetā izmainīts un apbūvēts pakalns ar mākslīgi veidotiem zemes vaļņiem, grāvjiem, terasēm un uzbērumiem, kas izceļas virs apkaimes, savā laikā bijis nozīmīgs objekts apkaimes sabiedrības sadzīvē. Pats apzīmējums "pilskalns" ir klasifikācijas, interpretācijas un praktiskā pielietojuma apvienojums, nevis loģiski izstrādāts termins ar noteiktu interpretējamu saturu.

Termina saturs ir grūti interpretējams, jo pats objekts, ko apzīmē kā "pilskalnu", bijis visai multifunkcionāls. No sētas pilskalnu apbūvi atšķir izvietojums uz zemes reljefa paaugstinājuma un fortifikācijas būves. Novecojušā literatūrā uzsvērtais militārās aizsardzības aspekts bijis tikai viena no pilskalnu funkcijām, pie tam, atkarībā no konkrētās sabiedrības vai laika posma īpatnībām, bieži vien ne tā svarīgākā, dažkārt prestižam spēlējot lielāku lomu. Daudz biežāk pilskalni kalpoja kā sociāli simboli, pulcēšanās vietas, kurās notikusi maiņa, tautas sapulces, iniciācijas u.c. sociāli nozīmīgas darbības, retāk kalpojot kā elites rezidences. Piemēram, Veseksas agrā un vidējā dzelzs laikmeta pilskalnos nav konstatēta saistība ar militārajām aktivitātēm, par spīti iespaidīgajām fortifikācijas būvēm, Halštates perioda pilskalni Tīringenē netiek saistīti ar elites rezidencēm, bet gan ar nozīmīgas iedzīvotāju daļas dzīvesvietu un pastorālu ekonomiku, savukārt Zviedrijas rietumu daļas pilskalni nepārprotami veido militāras sistēmas daļu.

Pilskalnu savstarpējais izvietojums reģionā veido noteiktas sistēmas, kas pilskalnu atšķirīgos izmantošanas periodos var būt hierarhiskas un nehierarhiskas, nukleāras (daži lieli pilskalni) un nenukleāras (daudzii mazi pilskalni) sistēmas. Arī pilskalnu funkcijās vērojamas dažādas variācijas. Tos var iedalīt pēc apdzīvotības ilguma un rakstura: pastāvīga vai sezonāla dzīvesvieta, vai sporādiska izmantošana (tirdzniecības vai sociālās aktivitātes), patvēruma vieta nepieciešamības gadījumā, pie tam daudzi pilskalni nekad netika apdzīvoti. Arī pilskalnu iedzīvotājus var iedalīt: visa sabiedrība, tuvējās apkaimes iedzīvotāji, sociālā elite, amatnieki un tirgotāji, atsevišķas vecuma grupas, etniskās grupas (piem., iekartāji) u.tml.

Mūsdienu Latvijas teritorijā Ē.Mugurēvičs apdzīvoto pilskalnu skaitu aizvēstures beigās un viduslaiku sākumā (XII-XIII gs.) lēš ap 250-300 pilskalniem.

Skat. arī: cietoksnis, forts, mote, pils

Literatūra par šo tēmu

  • Šnē Andris. Sabiedrība un vara : sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. - Intelekts: Rīga, 2002. - 471 lpp. ISBN 9984-600-06-8
  • Vasks A. Apdzīvotība, saimniecība un sabiedrība Daugavas baseinā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994., Nr.4., 54/.-76. lpp.
  • Mugurēvičs Ē. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. - 16. gs. vidus). // Latvijas zemju robežas 1000 gados. / sast. Caune A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1999. - 283. lpp.; 54.-90. lpp. ISBN 9984-601-61-7
  • Brastiņš E. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. - Rīga, 1923. - 137 lpp.
  • Brastiņš E. Latvijas pilskalni: Zemgale un Augšzeme. - Rīga, 1926. - 104 lpp.
  • Brastiņš E. Latvijas pilskalni: Latgale. - Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
  • Brastiņš E. Latvijas pilskalni: Vidzeme. - Rīga, 1930.

  • Hill J.D. How Should We Understand Iron Age Societies and Hillforts? A Contextuel Study from Southern Britain. // Different Iron Ages. Studiens on the Iron Age in Temperate Europe. - British Archaeological Reports: Oxford: 1995, P. 45-66
  • Hill-Fort Studies. Essays for A.H.A. Hogg. / G.Guilbert ed. - Leicester University Press, 1981
  • Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
  • Kenyon J. Medieval Fortifications. - Leicester University Press: Leicester, 1991. ISBN 0-7185-1392-4
  • Monreal y Tejada Luis. Medieval Castles of Spain. - Konemann, 1999. ISBN 3-8290-2221-2
  • Pounds N.J.G. The Medieval Castle in England and Wales: A Social and Political History. - Cambridge University Press: Cambridge, 1994. ISBN 0-521-45828-5
  • Thompson M.W. The Rise of the Castle. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991. ISBN 0-521-37544-4

  • Bielenstein A. Über Expedition nach Rakten und Sagare und über Burgberge an der Düna zwischen Stockmanshof und Friedrichstadt // Magazin Lettischen literarischen Geselschaft. Riga, 1885. T. 17, d. 2, p. 291—292.
  • Rainer Atzbach, Sven Lüken, Hans Ottomeyer. Burg und Herrschaft. - Sandstein: Dresden, 2010, ISBN 978-3-942422-02-4
  • Thomas Biller, G. Ulrich Großmann> Burg und Schloss. Der Adelssitz im deutschsprachigen Raum. - Schnell und Steiner: Regensburg, 2002, ISBN 3-7954-1325-7
  • Neue Forschungen zum frühen Burgenbau. / Hans-Heinrich Häffner - Deutscher Kunstverlag: München/Berlin, 2006, ISBN 3-422-06569-5
  • Die Burg – ein kulturgeschichtliches Phänomen. / Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 1994, ISBN 3-8062-1134-5
  • Klaus Leidorf, Peter Ettel. Burgen in Bayern. 7000 Jahre Burgengeschichte im Luftbild. - Theiss: Stuttgart, 1999, ISBN 3-8062-1364-X
  • Heribert J. Leonardy, Hendrik Kersten. Burgen in Spanien. Eine Reise ins spanische Mittelalter. - Theiss: Stuttgart, 2002, ISBN 3-8062-1654-1
  • Zentrale Funktionen der Burg. Wartburg/Eisenach 1996. / Barbara Schock-Werner, Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Europäisches Burgeninstitut: Braubach, 2001, ISBN 3-927558-07-9
  • Joachim Zeune. Burgen – Symbole der Macht. Ein neues Bild der mittelalterlichen Burg. - Pustet: Regensburg, 1996, ISBN 3-7917-1501-1

Resursi internetā par šo tēmu