Atšķirības starp "Pilsnovads" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(Jauna lapa: '''Pilsnovads''' (no viduslat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja zeme...)
 
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pilsnovads''' (no viduslat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. Bez [[Brālis bruņinieks|brāļiem bruņiniekiem]] katrā pilsnovada garnizonā bija arī vairāki brāļi kalpotāji, saukti par pusbrāļiem jeb pelēčiem. Tie iedalījās brīvprātīgajos, algotņos, bruņukalpos (''Schildknechte'') jeb ieročnesējos un karakalpos jeb kareivjos, kas varēja būt arī zemnieki un nebrīvie ļaudis. Lielākos karagājienos piedalījās arī [[Lēņavīri|lēņavīru]] karaspēka nodaļa.
+
'''Pilsnovads''' (lat. ''castellatura'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap [[Kastela|kastelu]]. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti [[Komtureja|komturejā]]. Pilsonavada kastelā nedzīvoja ordeņa brāļi bruņinieki vai priesteri, bet pili un pilsnovadu pārvaldīja laicīgas amatpersonas, ko 15. gs. sauca par landknehtiem, bet 16. gs. – par [[Amtmanis|amtmaņiem]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 26. marts, plkst. 12.52

Pilsnovads (lat. castellatura) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja zemes ap kastelu. Vairāki pilsnovadi bija apvienoti komturejā. Pilsonavada kastelā nedzīvoja ordeņa brāļi bruņinieki vai priesteri, bet pili un pilsnovadu pārvaldīja laicīgas amatpersonas, ko 15. gs. sauca par landknehtiem, bet 16. gs. – par amtmaņiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
  • Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961

Resursi internetā par šo tēmu