Atšķirības starp "Pirmās Ziemassvētku kaujas" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. janvāris, plkst. 12.07

1916. gada Ziemassvētku kaujas - lielākā Krievijas impērijas armijas militārā operācija Rīgas frontē 1. Pasaules kara laikā, no no 1917. gada 5. janvāra līdz 14. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 2. janvārim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas 12. armijas 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un latviešu strēlnieku divīzijas 1. un 2. brigādes pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma 35 km2 placdarmu, ko ar milzu zaudējumiem noturēja.

12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku pulkiem, kas divīzijas sastāvā tika sadalīti divās brigādēs: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus un 1. latviešu brigādi (kurai operācijas sākumā izdevās ielauzties aptuveni 3 km dziļumā pretinieka kontrolētajā teritorijā), kā arī tai palīgā atsūtītos sibīriešus, likvidējot pārrāvumu un atjaunojot agrāko situāciju. 1. latviešu brigādes zaudējumi 5. janvāra vakarā bija ap 480 kritušo, 350 bez vēsts pazudušo un gandrīz 2000 ievainoto. 2. latviešu strēlnieku brigāde bija veiksmīgi pārrāvusi vācu nocietinājumu pirmo līniju starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, ieņemot Tīreļpurva dienvidu daļu. Divas dienas -36°C salā strēlnieki noturēja ieņemto teritoriju, bet 7. janvārī (26.12. p.v.s.), tā kā tikai brigādes spēkiem lauzties uz Mītavu nebija jēgas, uzbrukumu pavērsa uz ziemeļiem, uz vācu nocietināto Ložmetējkalnu, kuru ieņēma šajā pašā dienā. Līdz 14. janvārim latviešu strēlnieku daļas atvairīja vācu pretuzbrukumus, kas centās atgūt aptuveni 35 km2 zaudētās teritorijas, taču Ložmetējkalna placdarms tika noturēts. 23. janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, Vācijas armija uzsāka spēcīgus uzbrukumu, nolūkā atgūt zaudēto teritoriju, aizsākot Ziemassvētku kauju otro fāzi, t.s. janvāra kaujas. Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25.–31.janvārim iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā, ciešot milzīgus zaudējumus (piemēram, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā no 1590 strēlniekiem kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts 896). Kauju sākumā latviešu strēlnieku pulkos bija aptuveni 12 000 vīru, no kuriem aptuveni 2000 krita, bet ap 7000 - pazuda bez vēsts vai tika smagi ievainoti. Ložmetējkalna un tā apkaimes ieņemšana un noturēšana Krievijas armijai kopā prasīja 45 000 kritušu, ievainotu vai bez vēsts pazudušu karavīru.

Skat. arī Ziemassvētku kaujas

Resursi internetā par šo tēmu

• Ziemassvētku kauju muzejs - Latvijas Kara muzejs