Atšķirības starp "Pirmās Ziemassvētku kaujas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Ziemassvētku kaujas''' - lielākā Krievijas impērijas armijas militārā operācija Rīgas frontē [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā, no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas 12. armijas 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] divīzijas 1. un 2. brigādes pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma 35 km2 placdarmu, ko ar milzu zaudējumiem noturēja. No 5. līdz 11. janvārim uzbrucēji bija Krievijas armijas pulki, kas arī kauju laikā iniciatīvu visumā paturēja savās rokās, savukārt sekojošajās janvāra kaujās no 23. līdz 31. janvārim uzbrucēji bija vācieši. No abām latviešu strēlnieku brigādēm 1552 krita, bet ap 7000 - pazuda bez vēsts vai tika ievainoti. Ložmetējkalna un tā apkaimes ieņemšana un noturēšana Krievijas armijai kopā prasīja ap 40 000 kritušu, ievainotu vai bez vēsts pazudušu karavīru. |
| − | 12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku [[Pulks|pulkiem]], kas [[divīzija]]s sastāvā tika sadalīti divās [[Brigāde|brigādēs]]: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus un 1. latviešu brigādi (kurai operācijas sākumā izdevās ielauzties aptuveni 3 km dziļumā pretinieka kontrolētajā teritorijā), kā arī tai palīgā atsūtītos sibīriešus, likvidējot pārrāvumu un atjaunojot agrāko situāciju. 1. latviešu brigādes zaudējumi 5. janvāra vakarā bija ap 480 kritušo, 350 bez vēsts pazudušo un gandrīz 2000 ievainoto. 2. latviešu strēlnieku brigāde bija veiksmīgi pārrāvusi vācu nocietinājumu pirmo līniju starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, ieņemot Tīreļpurva dienvidu daļu. Divas dienas -36°C salā strēlnieki noturēja ieņemto teritoriju, bet 7. janvārī (26.12. p.v.s.), tā kā tikai brigādes spēkiem lauzties uz Mītavu nebija jēgas, uzbrukumu pavērsa uz ziemeļiem, uz vācu nocietināto Ložmetējkalnu, kuru ieņēma šajā pašā dienā. Līdz 14. janvārim latviešu strēlnieku daļas atvairīja vācu pretuzbrukumus, kas centās atgūt aptuveni 35 km2 zaudētās teritorijas, taču Ložmetējkalna placdarms tika noturēts. 23. janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, Vācijas armija uzsāka spēcīgus uzbrukumu, nolūkā atgūt zaudēto teritoriju, aizsākot Ziemassvētku kauju otro fāzi, t.s. janvāra kaujas. Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un | + | 12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku [[Pulks|pulkiem]], kas [[divīzija]]s sastāvā tika sadalīti divās [[Brigāde|brigādēs]]: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. |
| + | |||
| + | 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus un 1. latviešu brigādi (kurai operācijas sākumā izdevās ielauzties aptuveni 3 km dziļumā pretinieka kontrolētajā teritorijā), kā arī tai palīgā atsūtītos sibīriešus, likvidējot pārrāvumu un atjaunojot agrāko situāciju. 1. latviešu brigādes zaudējumi 5. janvāra vakarā bija ap 480 kritušo, 350 bez vēsts pazudušo un gandrīz 2000 ievainoto. 2. latviešu strēlnieku brigāde bija veiksmīgi pārrāvusi vācu nocietinājumu pirmo līniju starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, ieņemot Tīreļpurva dienvidu daļu. Divas dienas -36°C salā strēlnieki noturēja ieņemto teritoriju, bet 7. janvārī (26.12. p.v.s.), tā kā tikai brigādes spēkiem lauzties uz Mītavu nebija jēgas, uzbrukumu pavērsa uz ziemeļiem, uz vācu nocietināto Ložmetējkalnu, kuru ieņēma šajā pašā dienā. Līdz 14. janvārim latviešu strēlnieku daļas atvairīja vācu pretuzbrukumus, kas centās atgūt aptuveni 35 km2 zaudētās teritorijas, taču Ložmetējkalna placdarms tika noturēts. 23. janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, Vācijas armija uzsāka spēcīgus uzbrukumu, nolūkā atgūt zaudēto teritoriju, aizsākot Ziemassvētku kauju otro fāzi, t.s. janvāra kaujas (no 23. līdz 31. janvārim). Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā, ciešot lielus zaudējumus (vislielākie zaudē∆umi bija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā 25. janvāra pretuzbrukumā Maztīreļa purvā, kur no 1590 strēlniekiem kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts 896). | ||
| + | |||
| + | Kauju sākumā 1. latviešu strēlnieku brigādes kaujas sastāvā janvāra kaujās bija ap 6160 strēlnieku (pieskaitot aizmugures daļas, kopā pie 10.000, jo pulki papildinājumus pēc Ziemassvētku kaujām bija jau saņēmuši). 2. latviešu brigādes sastāvā, ieskaitot aizmugures daļas, bija 250 virsnieku un 11 454 kareivji (lielākā daļa janvāra kaujās nepiedalījās). | ||
Skat. arī [[Ziemassvētku kaujas]] | Skat. arī [[Ziemassvētku kaujas]] | ||
| 13. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=62 Ziemassvētku kauju muzejs - Latvijas Kara muzejs] | * [http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=62 Ziemassvētku kauju muzejs - Latvijas Kara muzejs] | ||
* [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2012/01/1917-gads-ziemassvetku-kaujas.html Dedumietis D. 1917. gads. Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā.] | * [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2012/01/1917-gads-ziemassvetku-kaujas.html Dedumietis D. 1917. gads. Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā.] | ||
| + | * [http://www.rigasmezi.lv/lv/izklaide/ziemassvetku_kauju_vietas/?doc=1265 Ziemassvētku kauju piemiņas vietas] | ||
| + | * [http://www.lacplesis.com/Ziemassvetku_un_janvara_kauju_upuri.htm Auzāns A. Ziemassvētku un Janvāra kauju upuri.] | ||
[[Kategorija:Kaujas]] | [[Kategorija:Kaujas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. janvāris, plkst. 13.11
Ziemassvētku kaujas - lielākā Krievijas impērijas armijas militārā operācija Rīgas frontē 1. Pasaules kara laikā, no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas 12. armijas 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un latviešu strēlnieku divīzijas 1. un 2. brigādes pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma 35 km2 placdarmu, ko ar milzu zaudējumiem noturēja. No 5. līdz 11. janvārim uzbrucēji bija Krievijas armijas pulki, kas arī kauju laikā iniciatīvu visumā paturēja savās rokās, savukārt sekojošajās janvāra kaujās no 23. līdz 31. janvārim uzbrucēji bija vācieši. No abām latviešu strēlnieku brigādēm 1552 krita, bet ap 7000 - pazuda bez vēsts vai tika ievainoti. Ložmetējkalna un tā apkaimes ieņemšana un noturēšana Krievijas armijai kopā prasīja ap 40 000 kritušu, ievainotu vai bez vēsts pazudušu karavīru.
12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku pulkiem, kas divīzijas sastāvā tika sadalīti divās brigādēs: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām.
1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvāris p.j.st.) rītā plkst. 5:00 Krievijas armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). Veiksmīgā pretuzbrukumā vācu daļas atsvieda atpakaļ sibīriešus un 1. latviešu brigādi (kurai operācijas sākumā izdevās ielauzties aptuveni 3 km dziļumā pretinieka kontrolētajā teritorijā), kā arī tai palīgā atsūtītos sibīriešus, likvidējot pārrāvumu un atjaunojot agrāko situāciju. 1. latviešu brigādes zaudējumi 5. janvāra vakarā bija ap 480 kritušo, 350 bez vēsts pazudušo un gandrīz 2000 ievainoto. 2. latviešu strēlnieku brigāde bija veiksmīgi pārrāvusi vācu nocietinājumu pirmo līniju starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, ieņemot Tīreļpurva dienvidu daļu. Divas dienas -36°C salā strēlnieki noturēja ieņemto teritoriju, bet 7. janvārī (26.12. p.v.s.), tā kā tikai brigādes spēkiem lauzties uz Mītavu nebija jēgas, uzbrukumu pavērsa uz ziemeļiem, uz vācu nocietināto Ložmetējkalnu, kuru ieņēma šajā pašā dienā. Līdz 14. janvārim latviešu strēlnieku daļas atvairīja vācu pretuzbrukumus, kas centās atgūt aptuveni 35 km2 zaudētās teritorijas, taču Ložmetējkalna placdarms tika noturēts. 23. janvārī, pēc rezerves spēku pievilkšanas, Vācijas armija uzsāka spēcīgus uzbrukumu, nolūkā atgūt zaudēto teritoriju, aizsākot Ziemassvētku kauju otro fāzi, t.s. janvāra kaujas (no 23. līdz 31. janvārim). Latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā, ciešot lielus zaudējumus (vislielākie zaudē∆umi bija 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā 25. janvāra pretuzbrukumā Maztīreļa purvā, kur no 1590 strēlniekiem kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts 896).
Kauju sākumā 1. latviešu strēlnieku brigādes kaujas sastāvā janvāra kaujās bija ap 6160 strēlnieku (pieskaitot aizmugures daļas, kopā pie 10.000, jo pulki papildinājumus pēc Ziemassvētku kaujām bija jau saņēmuši). 2. latviešu brigādes sastāvā, ieskaitot aizmugures daļas, bija 250 virsnieku un 11 454 kareivji (lielākā daļa janvāra kaujās nepiedalījās).
Skat. arī Ziemassvētku kaujas
Literatūra par šo tēmu
- Dedumietis D. Ziemassvētku kaujas : Latviešu strēlnieku varonīgā cīņa Tīreļpurvā. // Ilustrētā vēsture. 1(48).2012., 20.-27. lpp.
