Atšķirības starp "Pirmatnējā kopiena" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''pirmatnējās kopienas iekārta''' (kr. ''первобытнообщинный строй'') - novecojušā vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] grupa [[Kopiena|kopienā]] bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" ''pirmatnējā sabiedrībā''. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk [[nomadi]]sks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja [[paražu tiesības]]. "Vēlā" ''kopiena'' jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā ''kopienas'' struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās [[Cilts|ciltīs]]. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvējusi no IX gs.p.m.e. līdz IX-X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca ''pirmatnējās kopienas'' sairumu.
+
'''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''pirmatnējās kopienas iekārta''' (kr. ''первобытнообщинный строй'') - novecojušā vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] grupa [[Kopiena|kopienā]] bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" ''pirmatnējā sabiedrībā''. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk [[nomadi]]sks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja [[paražu tiesības]]. "Vēlā" ''kopiena'' jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā ''kopienas'' struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās [[Cilts|ciltīs]]. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvējusi no IX gs.p.m.e. līdz IX-X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca ''pirmatnējās kopienas'' sairumu.
  
 
Vienīgie ticamie dadi nāk no mūsdienu augu vācēju/mednieku sabiedrībām, kuri tiek ekstrapolēti uz senajām sabiedrībām, taču realitātē atšķirības starp dažādām sabiedrībām ir milzīgas. XIX gs. zinātnē par to neko nezināja, tāpēc visu sameta vienā katlā, t.i. pats termins vai uzskats, ka ir pastāvējusi tāda pirmatnējā kopiena ar kopējām pazīmēm kā visa sākums, ir kļūdaina.
 
Vienīgie ticamie dadi nāk no mūsdienu augu vācēju/mednieku sabiedrībām, kuri tiek ekstrapolēti uz senajām sabiedrībām, taču realitātē atšķirības starp dažādām sabiedrībām ir milzīgas. XIX gs. zinātnē par to neko nezināja, tāpēc visu sameta vienā katlā, t.i. pats termins vai uzskats, ka ir pastāvējusi tāda pirmatnējā kopiena ar kopējām pazīmēm kā visa sākums, ir kļūdaina.

Versija, kas saglabāta 2021. gada 8. novembris, plkst. 18.14

Pirmatnējā kopiena (an. primeval community, vc. primitives Gemeinwessen, kr. первобытная община) jeb pirmatnējās kopienas iekārta (kr. первобытнообщинный строй) - novecojušā vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai, kas ir vienas vai vairāku ģinšu grupa kopienā bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" pirmatnējā sabiedrībā. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk nomadisks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja paražu tiesības. "Vēlā" kopiena jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā kopienas struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās ciltīs. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvējusi no IX gs.p.m.e. līdz IX-X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca pirmatnējās kopienas sairumu.

Vienīgie ticamie dadi nāk no mūsdienu augu vācēju/mednieku sabiedrībām, kuri tiek ekstrapolēti uz senajām sabiedrībām, taču realitātē atšķirības starp dažādām sabiedrībām ir milzīgas. XIX gs. zinātnē par to neko nezināja, tāpēc visu sameta vienā katlā, t.i. pats termins vai uzskats, ka ir pastāvējusi tāda pirmatnējā kopiena ar kopējām pazīmēm kā visa sākums, ir kļūdaina.

Skat. arī pirmatnējās kopienas sairšana

Literatūra

  • Pirmatnējās kopienas iekārta. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 328. lpp.
  • Harri Moora. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1952., 172 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu