Atšķirības starp "Posadņiks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
* '''1.''' [[Kņazs|Kņaza]] iecelts (''посаженый'') pārvaldnieks [[Pagasts|pagastos]] vai pilsētās senkrievu zemēs X-XI gs.
 
* '''1.''' [[Kņazs|Kņaza]] iecelts (''посаженый'') pārvaldnieks [[Pagasts|pagastos]] vai pilsētās senkrievu zemēs X-XI gs.
 
* '''2.''' [[Veče]]s ievēlēta augstākā amatpersona [[Novgorodas republika|Novgorodas republikā]] XII-XV gs. un [[Pleskavas republika|Pleskavas republikā]] XIV-XVI gs. Parasti ievēlēja uz 1-2 gadiem kādu no ievērojamākajiem [[Bajārs|bajāriem]]. ''Posadņiks'' koordinēja amatpersonu darbību un tiesas, vadīja Večes un [[Bajāru padome]]s sapulces, pārzināja sakarus ar citiem valstiskajiem veidojumiem. Pēc 1354. gada [[Oncifora Lukiniča reformas]], viena ''posadņika'' vietā ieviesa 6, kurus ievēlēja uz mūžu (''старые посадники''), no kuru vidus ik gadu ievēlēja galveno, t.s. "pakāpju" ''posadņiku'' (''степенный посадник''). Pēc 1416.-1417. gadu reformas ''posadņiku'' skaits tika palielināts līdz 18, bet "pakāpju" ''posadņiku'' vēlēja reizi pusgadā. Pleskavas republikas ''posadņikus'' sākotnēji iecēla Novgorodā, bet kopš 1348. gada, kad tā ieguva autonomas pašpārvaldes tiesības, ''posadņikus'' sāka ievēlēt Pleskavas Večē.
 
* '''2.''' [[Veče]]s ievēlēta augstākā amatpersona [[Novgorodas republika|Novgorodas republikā]] XII-XV gs. un [[Pleskavas republika|Pleskavas republikā]] XIV-XVI gs. Parasti ievēlēja uz 1-2 gadiem kādu no ievērojamākajiem [[Bajārs|bajāriem]]. ''Posadņiks'' koordinēja amatpersonu darbību un tiesas, vadīja Večes un [[Bajāru padome]]s sapulces, pārzināja sakarus ar citiem valstiskajiem veidojumiem. Pēc 1354. gada [[Oncifora Lukiniča reformas]], viena ''posadņika'' vietā ieviesa 6, kurus ievēlēja uz mūžu (''старые посадники''), no kuru vidus ik gadu ievēlēja galveno, t.s. "pakāpju" ''posadņiku'' (''степенный посадник''). Pēc 1416.-1417. gadu reformas ''posadņiku'' skaits tika palielināts līdz 18, bet "pakāpju" ''posadņiku'' vēlēja reizi pusgadā. Pleskavas republikas ''posadņikus'' sākotnēji iecēla Novgorodā, bet kopš 1348. gada, kad tā ieguva autonomas pašpārvaldes tiesības, ''posadņikus'' sāka ievēlēt Pleskavas Večē.
* '''3.''' Konvoja karakuģis [["Посадник"]] [[Krievijas impērija]]s Baltijas jūras flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis līdz 1957. gadam.
+
* '''3.''' Mīnu kreiseris [["Посадник"]] [[Krievijas impērija]]s Baltijas jūras flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis līdz 1957. gadam.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. jūnijs, plkst. 08.19

Posadņiks (kr. посадник, angl. posadnik), dažkārt tulkots kā pilsētvaldis - atkarībā no konteksta:

  • 1. Kņaza iecelts (посаженый) pārvaldnieks pagastos vai pilsētās senkrievu zemēs X-XI gs.
  • 2. Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas republikā XII-XV gs. un Pleskavas republikā XIV-XVI gs. Parasti ievēlēja uz 1-2 gadiem kādu no ievērojamākajiem bajāriem. Posadņiks koordinēja amatpersonu darbību un tiesas, vadīja Večes un Bajāru padomes sapulces, pārzināja sakarus ar citiem valstiskajiem veidojumiem. Pēc 1354. gada Oncifora Lukiniča reformas, viena posadņika vietā ieviesa 6, kurus ievēlēja uz mūžu (старые посадники), no kuru vidus ik gadu ievēlēja galveno, t.s. "pakāpju" posadņiku (степенный посадник). Pēc 1416.-1417. gadu reformas posadņiku skaits tika palielināts līdz 18, bet "pakāpju" posadņiku vēlēja reizi pusgadā. Pleskavas republikas posadņikus sākotnēji iecēla Novgorodā, bet kopš 1348. gada, kad tā ieguva autonomas pašpārvaldes tiesības, posadņikus sāka ievēlēt Pleskavas Večē.
  • 3. Mīnu kreiseris "Посадник" Krievijas impērijas Baltijas jūras flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis līdz 1957. gadam.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu