Princis

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 10. janvāris, plkst. 23.19, kādu to atstāja Hansons Arturs (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Princis, arī firsts (no lat. princeps - "pirmais"; vācu Prinz, angl. un fr. Prince, sp. Principe, kr. Принц), sieviešu dzimtē – princese (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - 1. monarha nama (dinastijas) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls; 2. principāta (valsts, piemēram, Andora, Lihtenšteina, Monako) valdnieks. Sākotnēji, senajā Romas republikā – pirmais no senatoriem, kurš izsakās par konsula uzdoto jautājumu (princeps senatus). Imperators Oktaviāns augusts (63. g. p.m.ē.–14. g. m.ē.), kāpjot tronī, pieņēma šo titulu, monarhijas apstākļos formāli saglabājot republikas vīziju, tādējādi padarot to par monarha titulu, kāds tas ieviesās viduslaiku Eiropā. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu laulātajiem draugiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis Džordžs VI titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces Elizabetes vīru, Edinburgas hercogu Filipu. Eiropā ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem., Makiavelli darbs „Valdnieks“ oriģinālā ir „Il Principe“). Francijā līdz 1789. gadam un laikā no 1814. līdz 1848. gadam par prinčiem dēvēja visu augstāko aristokrātiju (sākot no marķīza), līdz ar to literatūrā tā dēvēti gan Lietuvas lielkņazi, Kurzemes hercogi, gan Valahijas gospodari utt. Krievijā pieņemts šo titulu tulkot kā "князь", Polijā - "Książę".

Firsts

Vācu zemēs agrajos viduslaikos augstākais bruņniecības tituls. No monarhu dinastijā dzimušo titula princis (Prinz) tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls: firsts (Fürst - no senaugšvāc. furisto, no lat. princeps t.i. pirmais, vadītājs). Piemēram, Monako principāta (Principauté de Monaco) valdnieks ir princis, bet Lihtenšteinas (Fürstentum Liechtenstein) monarhs ir firsts.

  • Kūrfirsts (vāc. Kurfürst – vēlējošs firsts, - pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i., firsts, kuram ir tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas imperatoru (saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam).
  • Lielfirsts (Großfürst)
  • Fürstprimas
  • Reichsfürst
  • Baznīcas firsts (Kirchenfürst)
  • Landesfürst

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 14., 17. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu