Privilēģija
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 1. janvāris, plkst. 14.11, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Privilēģija, dāvinājums novecojušā literatūrā arī žēlastība[1] - monarha vai zemes kunga izdots dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. Piemēram: Sigismunda Augusta privilēģija, Gotharda privilēģija, Livonijas ordinācijas, Silvestra žēlastība u.c.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Acīmredzot XIX gs. beigās ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (жалеть), bet gan no "dāvināt" (жаловать).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
