Pītagorieši

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pītagorieši jeb Pītagora skola, pītagoriešu skola, pītagorisms - antīkās filosofijas virziens, organizācija - "pītagoriešu savienība", izveidota Krotonā (Κρότων) Dienviditālijā, - Pītagora sekotāji. Šai skolai, kuras ietekme īpaši pieauga IV gs. p.m.ē., bija lieli nopelni matemātikas un astronomijas attīstībā. Mācībai attīstoties, tā no dabaszinātniskās ievirzes nonāca pie domas, saskaņā ar kuru kvantitatīvās attiecības ir lietu būtība. Piemēram, konstatējuši, ka kvantitatīvi noteikts intervāls ir mūzikas toņu un harmonijas pamatā, pītagorieši to absolutizēja mācībā par kosmisko "sfēru harmoniju". Uz šī pamata izveidojās pītagoriešu matemātikas simbolisms un skaitļu misticisms, kas tika apvienots ar Pītagora ideju par indivīda dvēseles reinkarnāciju un dvēseļu ceļošanu. Pītagoriešu mācībai attīstoties, pieauga tās ievirze uz misticismu. M.ē. sākumā pītagoriešu skolas mācību par skaitļu mistiku pārņēma un atdzīvināja neoplatonisms.

Literatūra

  • Pitagorieši. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 330. lpp.
  • Semane T., Apsīte L., Rozenvalds J., Antīkā filozofija. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-40-155-3
  • Antīkā pasaule Latvijā: rakstu krājums. / sast. M.Vecvagars - Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 1998. ISBN 9984-91523-9
  • Roberts Apinis, Henriks Bušs, Dzintars Bušs u.c. Domas par antīko filozofiju. - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2
  • Klīve, V.V. Gudrības ceļos: īss ievads Rietumu filozofijā. - Zinātne, Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1150-X
  • Lauksmans F. Filozofijas ABC. – Alberts XII, Rīga, 1999.
  • Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  • Šuvajevs I. Filozofija. Saruna par filozofiju. – Zvaigzne ABC, Rīga, 1999.
  • Domas par antīko filozofiju. / sast. Maija Kūle, Elmārs Vēbers - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2

  • Kahn C. Pythagoras and the Pythagoreans. - Hackett: Indianapolis, 2001
  • Bowen A.C. Euclid’s Sectio canonis and the history of pythagoreanism. // Science and philosophy in classical Greece. NY: Garland, 1991, p. 167-187
  • Godwin J. The harmony of the spheres: A sourcebook of the Pythagorean tradition in music. - Inner Traditions Int.: Rochester, 1993
  • Heidel W.A. The Pythagoreans and Greek mathematics. // American Journal of Philology, 61, 1940, p. 1-33
  • Huffman C.A. Philolaus of Croton: pythagorean and presocratic. - Cambridge UP, 1993
  • Huffman C.A. Archytas of Tarentum: pythagorean, philosopher and mathematician king. - Cambridge UP, 2004
  • Philip J.A. Pythagoras and early Pythaforeanism. - Toronto UP, 1966
  • Charles H. Kahn. Pythagoras and the Pythagoreans. A Brief History. - Indianapolis, 2001. ISBN 0-87220-576-2
  • Walter Burkert. Lore and Science in Ancient Pythagoreanism. - Harvard University Press, Cambridge, 1972

  • Burkert W. Weisheit und Wissenschaft: Studien zu Pythagoras, Philolaos und Platon. - Nürnberg, 1962
  • Van der Waerden B.L. Die Pythagoreer: Religiöse Bruderschaft und Schule der Wissenschaft. - Artemis Verlag: Zürich, 1979
  • Leonid Zhmud. Wissenschaft, Philosophie und Religion im frühen Pythagoreismus. - Berlin, 1997. ISBN 3-05-003090-9
  • Bartel Leendert van der Waerden. Die Pythagoreer. - Zürich/München, 1979. ISBN 3-7608-3650-X
  • Christoph Riedweg. Pythagoras: Leben, Lehre, Nachwirkung. Eine Einführung. - Beck: München, 2007. ISBN 978-3-406-48714-9

  • Асмус В.Ф. Античная философия. - Высшая школа, Москва, 1999
  • Вернаи Ж.П. Происхождение древнегреческой мысли. - Прогресс, Москва 1988
  • Лосев А.Ф. История античной философии в конспективном изложении. - Москва, 1989
  • Мамардашвили М.К. Лекции по античной философии. - Аграф, Москва, 1997
  • Хлебников Г.В. Античная философская теология. - Наука, Москва, 2007
  • Целлер Э. Очерк истории греческой философии. / Перевод С. Л. Франка. - Алетейя, СПб., 1996
  • Герцман Е.В. Пифагорейское музыкознание. Начала древнегреческой науки о музыке. - Гуманитарная академия: СПб., 2003
  • Жмудь Л.Я. Пифагор и его школа (ок. 530 — ок. 430 гг. до н. э.). - Наука: Ленинград, 1990
  • Жмудь Л.Я. Наука, философия и религия в раннем пифагореизме. - Алетейя: СПб., 1994
  • Шичалин Ю.А. Статус науки в орфико-пифагорейских кругах. // Философско-религиозные истоки науки. - М., 1997. С.12-44
  • Щетников А.И. Пифагорейское учение о числе и величине. - Изд-во Новосибирского ун-та, 1997
  • Щетников А.И. Возникновение теоретической математики и пифагорейская сотериология вспоминания. // Математическое образование, № 4(35), 2005, с. 17-28
  • Щетников А.И. Пифагорейский алгоритм для вычисления сторонних и диагональных чисел и понятие семенного логоса. // Историко-математические исследования, 10(45), 2005, с. 160—173
  • Пифагорейская гармония: исследования и тексты. - АНТ: Новосибирск, 2005
  • Ямвлих. О пифагоровой жизни. / Пер. И. Ю. Мельниковой. - Алетейя: Москва, 2002

Resursi internetā par šo tēmu