Atšķirības starp "Rīgas Melngalvju biedrība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rīgas Melngalvju biedrība''' (''der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga'') - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā [[Moris|mori]], arī Rīgas brālību sāka saukt par ''melngalvjiem'', bet ēku, kur viņi pulcējās  par ''Melngalvju namu''. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās [[ģilde]]s (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta.
+
'''Rīgas Melngalvju biedrība''' (''der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga'') jeb '''Melngalvju brālība''' (lejasvc. ''Bröder vun de Swarten Hööften'', vc. ''Bruderschaft der Schwarzhäupter'') - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā [[Moris|mori]], arī Rīgas brālību sāka saukt par ''melngalvjiem'', bet ēku, kur viņi pulcējās  par ''Melngalvju namu''. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās [[ģilde]]s (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta.
  
 
1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Tika izveidota speciāla likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija pārņemt melngalvju mantu un dokumentus no biedrības valdes. Likvidācijas komisija uz pirmo sēdi Melngalvju namā ieradās 1939. gada 7. novembrī. Latvijas Valsts vēstures arhīvā Melngalvju biedrības dokumenti, kas nebija izvesti uz Vāciju, tika apkopoti fondā Nr. 4922. 1961. gadā Hamburgā atjaunoja Rīgas Melngalvju biedrību
 
1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Tika izveidota speciāla likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija pārņemt melngalvju mantu un dokumentus no biedrības valdes. Likvidācijas komisija uz pirmo sēdi Melngalvju namā ieradās 1939. gada 7. novembrī. Latvijas Valsts vēstures arhīvā Melngalvju biedrības dokumenti, kas nebija izvesti uz Vāciju, tika apkopoti fondā Nr. 4922. 1961. gadā Hamburgā atjaunoja Rīgas Melngalvju biedrību
 
(''Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga''), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē.
 
(''Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga''), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē.
  
Skat. arī: [[melngalvji]]
+
Šādas [[melngalvji|melngalvju]] brālības bija arī [[Rēvele|Rēvelē]], [[Pērnavā]] un [[Tērbata|Tērbatā]].
 +
 
 +
== Literatūra par šo tēmu ==
 +
 
 +
* Anczykowski M., Koch H.A., Leistikow A., Wiewelhove H. Der Silberschatz der Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga. - H. M. Hauschild: Bremen, 1997. ISBN 3-931785-57-2
 +
* Thomson E. Die Compagnie der Schwarzhäupter zu Riga und ihr Silberschatz. // Schriftenreihe Nordost-Archiv, Nr. 6. Nordostdeutsches Kulturwerk, Lüneburg, 1994. ISBN 3-922296-06-8
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/004.htm Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga]
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/7-44-ARHIVI-Kvaskova.pdf Kvaskova V. Rîgas Melngalvju biedrības arhīvs agrāk un šodien. // Latvijas arhīvi.]
+
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/7-44-ARHIVI-Kvaskova.pdf Kvaskova V. Rîgas Melngalvju biedrības arhīvs agrāk un šodien. // Latvijas arhīvi. (.pdf)]
 +
----
 +
* [http://www.riga.lv/EN/Channels/About_Riga/Riga_architecture/Old_Riga/MelngalvjuNams.htm House of Blackheads]
  
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 18.10

Rīgas Melngalvju biedrība (der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga) jeb Melngalvju brālība (lejasvc. Bröder vun de Swarten Hööften, vc. Bruderschaft der Schwarzhäupter) - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā mori, arī Rīgas brālību sāka saukt par melngalvjiem, bet ēku, kur viņi pulcējās par Melngalvju namu. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās ģildes (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta.

1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Tika izveidota speciāla likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija pārņemt melngalvju mantu un dokumentus no biedrības valdes. Likvidācijas komisija uz pirmo sēdi Melngalvju namā ieradās 1939. gada 7. novembrī. Latvijas Valsts vēstures arhīvā Melngalvju biedrības dokumenti, kas nebija izvesti uz Vāciju, tika apkopoti fondā Nr. 4922. 1961. gadā Hamburgā atjaunoja Rīgas Melngalvju biedrību (Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē.

Šādas melngalvju brālības bija arī Rēvelē, Pērnavā un Tērbatā.

Literatūra par šo tēmu

  • Anczykowski M., Koch H.A., Leistikow A., Wiewelhove H. Der Silberschatz der Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga. - H. M. Hauschild: Bremen, 1997. ISBN 3-931785-57-2
  • Thomson E. Die Compagnie der Schwarzhäupter zu Riga und ihr Silberschatz. // Schriftenreihe Nordost-Archiv, Nr. 6. Nordostdeutsches Kulturwerk, Lüneburg, 1994. ISBN 3-922296-06-8

Resursi internetā par šo tēmu