Apskatīt Rāte izejas kodu

'''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; lat. ''consilium civitatis'', an. ''seat of local government'', kr. ''ратуша'') - koleģiāla pilsētas pašvaldības un tiesas instītūcija Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kuras sastāvu un funkcijas noteica konkrētās [[pilsētas tiesības]]. Sastāvēja no 6-20 locekļiem (atkarīgs no pilsētas iedzīvotāju skaita), par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģeru]] pārstāvjus. Rāti vadīja [[birģermeistars]].

Izveidojās XII-XII gs., nostiprinoties pilsētu pašpārvaldei, reprezentēja pilsētu kā politisku [[Komūna|komūnu]] un pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kā augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā, pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. Kopš XIV gs. pilsētas rāte sāka ievēlēt [[pilsētas fogts|pilsētas fogtu]]. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Pilsētas rāte saskaņā ar [[Hanza]]s pilsētu statūtiem bija tiesīga pati spriest tiesu un izveidojas kā otrās instances tiesa, kurā varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka rāte neceļ nekādus iebildumus. ''Rāte'' uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rāte trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties [[Pilskungs|pilskunga]] vai senjora tiesā. [[Livonija|Livonijā]] Rīgas un citu pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju [[Ģilde|ģildēm]]. Rātes sastāvā bija birģermeistars, [[pilsētas fogts]] un [[rātskungi]], kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rātes [[ķemereja]] pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas.

[[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] pirmā ''rāte'' izveidota 1699. gada sākumā Maskavā - to veidoja prezidents, 12 [[burgomists|burgomistri]] un tā pastāvēja līdz Galvenā maģistrāta izveidošanai 1720. gadā. No 1775. gada tā bija [[Kārtu tiesa]]s institūcija [[Miests|miestos]] un mazpilsētās līdz 1864. gadam ([[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] līdz 1889. gadam).

Skat. arī [[maģistrāts]], [[pilsētas dome]], [[Rīgas rāte]]

== Literatūra par šo tēmu ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107., 145. lpp.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2007/03/15/hercogs-frdrihs-un-liepja/ Hercogs Frīdrihs un Liepāja]
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/35-55-VESTURE-Petersone-Ratsnami.pdf Pētersone P. Rātsnami Ventspilī. (.pdf)]

[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]