Atšķirības starp "Rīgas geto" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* [http://www.rgm.lv/?lang=lv Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs] | * [http://www.rgm.lv/?lang=lv Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs] | ||
* [http://vip.latnet.lv/lpra/zitcere2006.htm Bormane A. Pētot vardarbības anatomiju] | * [http://vip.latnet.lv/lpra/zitcere2006.htm Bormane A. Pētot vardarbības anatomiju] | ||
| + | * [http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1788_Vesturnieku_komisijas_raksti_23_sejums.pdf Holokausta pētniecības problēmas Latvijā. - Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 23. sējums (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Apdzīvotas vietas]] | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. maijs, plkst. 11.08
Rīgas geto (Rigaer Ghetto) - norobežots iecirknis Rīgas pilsētā 1941.-1943. gados, kas bija piespiedu izolēta dzīvesvieta vietējiem un atvestiem ebrejiem.
Par geto izveidošanu Rīgā tika paziņots 1941. gada 23. augustā. Geto robežas gāja pa Lāčplēša, Jēkabpils, Katoļu, Lazdonas, Liepas, Kalna, Lauvas, Jersikas un Maskavas ielu, norobežojot no pilsētas 12 kvartālus, no kuriem tika padzīti visi iedzīvotāji, lai atbrīvotu vietu turp pārvietojamiem ebrejiem. 23. oktobrī pēc Rīgas oberbirģermeistara Vitroka rīkojuma geto tika apjozts ar dzeloņstieplēm. Kontaktēties ar geto iemītniekiem bija aizliegts - pa perimetru pie dzeloņstiepļu žoga tika izvietoti brīdinājuma uzraksti divās valodās (vācu un latviešu): "Uz personām, kuras kāps pāri žogam vai mēģinās caur žogu dibināt sakarus ar geto iedzīvotājiem, tiks šauts bez brīdinājuma". Geto atradās oberbirģermeistara Vitroka aparāta pārziņā, bet ārējo apsardzi nodrošināja latviešu šucmaņu rota leitnanta Danckopa vadībā. Tika izveidota iekšējā pašpārvalde (Judenrat), kārtības dienests un medicīnas dienests (to vadīja ķirurgs prof. Vladimirs Mincs). Novembra sākumā ieslodzīto ebreju skaits bija jau 29 602 cilvēki. Darbaspējīgos vīriešus ik dienu izveda darbos, pieprasītāji bija dažādas vērmahta aizmugures daļas.
1941. gada novembra otrajā pusē darba spējīgos vīriešus no 17 gadu vecuma sadzina iepriekš nožogotā iecirknī geto iekšpusē - t.s. "mazajā geto", - kura robeža gāja pa Ludzas ielu. Naktī no 29. uz 30. novembri bet sievietes, bērnus un darba nespējīgos izveda un nogalināja Rumbulas mežā. Naktī no 8. uz 9. decembri akcija tika atkārtota, Biķernieku mežā iznīcinot tos, kas bija izglābušies iepriekšējā eksekūcijā. Ģimenes zaudējušie vīrieši palika mazajā geto kā darbaspēks (tos likvidēja pamazām, laika gaitā), bet pārējā geto teritorijā ieveda ebrejus no citām okupētās Centrāleiropas zemēm (30. novembrī ieradās pirmais ešelons no Berlīnes). Pēc nepilniem datiem, no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas uz Rīgas geto atvesti 24 603 cilvēki, no kuriem nogalināti 11 000. Vēlāk geto iemītnieku skaits tika papildināts ar vairākiem tūkstošiem ebreju no Lietuvas, Ungārijas, pēdējie bijuši ebreji no Ķelnes.
Rīgas geto tika likvidēts 1943. gada 2. novembrī, kad darba nespējīgos iznīcināja, bet spējīgos pārveda uz koncentrācijas nometni "Kaiservald" Mežaparkā.
