Atšķirības starp "Rīgas ienākumu grāmatas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas ķemerejas grāmatas''' (lat. ''Libri redituum'') jeb '''Rīgas ienākumu grāmatas | + | '''Rīgas ķemerejas grāmatas''' (lat. ''Libri redituum'') jeb '''Rīgas ienākumu grāmatas''' - [[Rīgas rāte]]s [[ķemereja]]s uzskaites grāmatas, kas satur ienākumu sarakstus no pilsētas gruntsgabaliem un ēkām (gruntsnomas un īres maksas) u.c. Viduslaikos tika dēvētas viduslejasvācu valodā par "Rentebok" (vc. ''Rentebuch''), vēstures literatūrā tiek dēvētas gan par "ienākumu grāmatām" (vc. ''Einkommenbücher''), gan par gruntsnomas grāmatām (vc. ''Grundzinsbücher''), gan par gruntsnomas un īres grāmatām (vc. ''Grund- und Miethzinsbücher''). Līdz XV gs. tika rakstītas latīņu valodā, bet kopš 1488. gada viduslejasvācu valodā. |
Daudzas no Rīgas ķemerejas grāmatām nav saglabājušās vai saglabājušās fragmentāri: [[rātskungi]] bieži tās ņēma uz mājām, daudz materiālu gājuši bojā karu un juku laikos. No saglabātā materiāla tikai daļu Rīgas pilsētas arhīvam izdevies atgūt no privātpersonām un iestādēm (piemēram, no Vidzemes bruņniecības arhīva). Mūsdienās saglabājušās 3 šāda veida ienākumu grāmatas: | Daudzas no Rīgas ķemerejas grāmatām nav saglabājušās vai saglabājušās fragmentāri: [[rātskungi]] bieži tās ņēma uz mājām, daudz materiālu gājuši bojā karu un juku laikos. No saglabātā materiāla tikai daļu Rīgas pilsētas arhīvam izdevies atgūt no privātpersonām un iestādēm (piemēram, no Vidzemes bruņniecības arhīva). Mūsdienās saglabājušās 3 šāda veida ienākumu grāmatas: | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 14.22
Rīgas ķemerejas grāmatas (lat. Libri redituum) jeb Rīgas ienākumu grāmatas - Rīgas rātes ķemerejas uzskaites grāmatas, kas satur ienākumu sarakstus no pilsētas gruntsgabaliem un ēkām (gruntsnomas un īres maksas) u.c. Viduslaikos tika dēvētas viduslejasvācu valodā par "Rentebok" (vc. Rentebuch), vēstures literatūrā tiek dēvētas gan par "ienākumu grāmatām" (vc. Einkommenbücher), gan par gruntsnomas grāmatām (vc. Grundzinsbücher), gan par gruntsnomas un īres grāmatām (vc. Grund- und Miethzinsbücher). Līdz XV gs. tika rakstītas latīņu valodā, bet kopš 1488. gada viduslejasvācu valodā.
Daudzas no Rīgas ķemerejas grāmatām nav saglabājušās vai saglabājušās fragmentāri: rātskungi bieži tās ņēma uz mājām, daudz materiālu gājuši bojā karu un juku laikos. No saglabātā materiāla tikai daļu Rīgas pilsētas arhīvam izdevies atgūt no privātpersonām un iestādēm (piemēram, no Vidzemes bruņniecības arhīva). Mūsdienās saglabājušās 3 šāda veida ienākumu grāmatas:
- I - par laiku no 1334. līdz 1344. gadam.
- II - par laiku no 1349. līdz 1406. gadam.
- III - par laiku no 1488. līdz 1574. gadam.
Šīs 3 grāmatas sagatavojis un izdevis Leipcigā 1881. gadā Leonīds J.G. Napjerskis grāmatā "Die Libri redituum der Stadt Riga".
Skat. arī: Rīgas namīpašumu grāmatas, Rīgas parādu grāmata
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 73.-74. lpp.
- Das Rigische Schuldbuch (1286-1352) / hrsg. von Hermann Hildebrand - Commissionäre der Kaiserlichen Akademie der Wissenschaften: St. Petersburg, 1872. 153 S.
