Atšķirības starp "Rīgas patrimoniālais apgabals" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Rigaer_Patrimonialgebiet.jpg‎‎|right|thumb|200px|Rīgas patrimoniālais apgabals]]
 
[[Attēls:Rigaer_Patrimonialgebiet.jpg‎‎|right|thumb|200px|Rīgas patrimoniālais apgabals]]
'''Rīgas patrimoniālais apgabals''' jeb '''Rīgas marka''' (vāc. ''Rigaer Patrimonialgebiet'', kr. ''Рижский патримониальный округ'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[Rīga]]s pilsētas lauku novads (~750 km<sup>2</sup>). Pilsētas lauku novada veidošanās sākums avotos neatspoguļojas. Pirmo reizi par šo teritoriju, kur pilsētai bija īpašas tiesības, tika spriests 1226. gada 15. martā sastādītā dokumentā, apstiprinot pilsētas lauku novada robežas. Ietvēra sešas apdzīvotas vietas: Dreiliņus, Mazjumpravas, Olaines, Beberbekas, Piņķus un Salas. Līdz 1606. gadam teritorijas nosaukums bija '''Rīgas landfogteja''' (''LandVogtey''), ko pārvaldīja [[rāte]]s kungi - ''landfogti'' (''advocati marchiae civitatis, die Herrn Landvögte''). Daļu Rīgas patrimoniālā apgabala aramzemes, mežu, ūdeņu un ganību izmantoja pilsētas iedzīvotāji, maksājot par to pilsētai gruntsnomu, taču lielāko daļu teritorijas apdzīvoja zemnieki, kas maksāja pilsētai feodālo renti.
+
'''Rīgas patrimoniālais apgabals''' jeb '''Rīgas marka''' (vāc. ''Rigaer Patrimonialgebiet'', kr. ''Рижский патримониальный округ'') - administratīvi teritoriāla vienība, [[Rīga]]s pilsētas lauku novads (~750 km<sup>2</sup>). Pilsētas lauku novada veidošanās sākums avotos neatspoguļojas. Pirmo reizi par šo teritoriju, kur pilsētai bija īpašas tiesības, tika spriests 1226. gada 15. martā sastādītā dokumentā, apstiprinot pilsētas lauku novada robežas. Ietvēra sešas apdzīvotas vietas: Dreiliņus, Mazjumpravas, Olaines, Beberbekas, Piņķus un Salas. Līdz 1606. gadam teritorijas nosaukums bija '''Rīgas landfogteja''' (''LandVogtey''), ko pārvaldīja [[Rīgas rāte]]s kungi - ''landfogti'' (''advocati marchiae civitatis, die Herrn Landvögte''). Daļu Rīgas patrimoniālā apgabala aramzemes, mežu, ūdeņu un ganību izmantoja pilsētas iedzīvotāji, maksājot par to pilsētai gruntsnomu, taču lielāko daļu teritorijas apdzīvoja zemnieki, kas maksāja pilsētai feodālo renti.
 
Pilnā mērā izmantot šo lauku teritoriju pilsētas vajadzībām traucēja tas, ka pilsētas zemju vidū atradās domkapitula, ordeņa un klosteru zemes. Pilsēta centās savus īpašumus palielināt, un visbiežāk tas izdevās, tikai tos atpērkot. Labvēlīgi apstākļi šādai zemju iegūšanai radās Livonijas kara pirmajos gados, kad ordenis pārdzīvoja lielas naudas grūtības un pārdeva zemes īpašumus Rīgas pilsētai. Dažas teritorijas pilsētai 1621. gadā piešķīra arī Zviedrijas karalis. Vairāku gadsimtu laikā Rīgas patrimoniālais apgabals no pavisam mazapdzīvotas teritorijas pārveidojās par nevienmērīgi, bet Rīgas pievārtē intensīvi apdzīvotu teritoriju. Uz apgabala zemes rēķina attīstījās Rīgas priekšpilsētas. Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības Rīgas patrimoniālajā apgabalā saglabājās līdz 1940. gadam.
 
Pilnā mērā izmantot šo lauku teritoriju pilsētas vajadzībām traucēja tas, ka pilsētas zemju vidū atradās domkapitula, ordeņa un klosteru zemes. Pilsēta centās savus īpašumus palielināt, un visbiežāk tas izdevās, tikai tos atpērkot. Labvēlīgi apstākļi šādai zemju iegūšanai radās Livonijas kara pirmajos gados, kad ordenis pārdzīvoja lielas naudas grūtības un pārdeva zemes īpašumus Rīgas pilsētai. Dažas teritorijas pilsētai 1621. gadā piešķīra arī Zviedrijas karalis. Vairāku gadsimtu laikā Rīgas patrimoniālais apgabals no pavisam mazapdzīvotas teritorijas pārveidojās par nevienmērīgi, bet Rīgas pievārtē intensīvi apdzīvotu teritoriju. Uz apgabala zemes rēķina attīstījās Rīgas priekšpilsētas. Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības Rīgas patrimoniālajā apgabalā saglabājās līdz 1940. gadam.
  

Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 07.39

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas marka (vāc. Rigaer Patrimonialgebiet, kr. Рижский патримониальный округ) - administratīvi teritoriāla vienība, Rīgas pilsētas lauku novads (~750 km2). Pilsētas lauku novada veidošanās sākums avotos neatspoguļojas. Pirmo reizi par šo teritoriju, kur pilsētai bija īpašas tiesības, tika spriests 1226. gada 15. martā sastādītā dokumentā, apstiprinot pilsētas lauku novada robežas. Ietvēra sešas apdzīvotas vietas: Dreiliņus, Mazjumpravas, Olaines, Beberbekas, Piņķus un Salas. Līdz 1606. gadam teritorijas nosaukums bija Rīgas landfogteja (LandVogtey), ko pārvaldīja Rīgas rātes kungi - landfogti (advocati marchiae civitatis, die Herrn Landvögte). Daļu Rīgas patrimoniālā apgabala aramzemes, mežu, ūdeņu un ganību izmantoja pilsētas iedzīvotāji, maksājot par to pilsētai gruntsnomu, taču lielāko daļu teritorijas apdzīvoja zemnieki, kas maksāja pilsētai feodālo renti. Pilnā mērā izmantot šo lauku teritoriju pilsētas vajadzībām traucēja tas, ka pilsētas zemju vidū atradās domkapitula, ordeņa un klosteru zemes. Pilsēta centās savus īpašumus palielināt, un visbiežāk tas izdevās, tikai tos atpērkot. Labvēlīgi apstākļi šādai zemju iegūšanai radās Livonijas kara pirmajos gados, kad ordenis pārdzīvoja lielas naudas grūtības un pārdeva zemes īpašumus Rīgas pilsētai. Dažas teritorijas pilsētai 1621. gadā piešķīra arī Zviedrijas karalis. Vairāku gadsimtu laikā Rīgas patrimoniālais apgabals no pavisam mazapdzīvotas teritorijas pārveidojās par nevienmērīgi, bet Rīgas pievārtē intensīvi apdzīvotu teritoriju. Uz apgabala zemes rēķina attīstījās Rīgas priekšpilsētas. Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības Rīgas patrimoniālajā apgabalā saglabājās līdz 1940. gadam.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
  • Barzdeviča M. Rīgas patrimoniālais apgabals pēc zviedru laika kartogrāfiskā materiāla datiem. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. Nr. 4, 2004., 38.-64. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu